Lai saglabātu ietekmi pasaulē, ES vēlas būt neatkarīga svarīgākajos jautājumos, vienlaikus, kad vien iespējams, sadarbojoties ar partneriem. Tas prasa efektīvi un ilgtspējīgi izmantot stratēģiskos resursus, padarot ES mazāk atkarīgu no citām valstīm.
Spēcīgāka Eiropa, kas izmanto un palielina savus resursus, lai uzlabotu savu interešu aizstāvību pasaules mērogā. Tas ir tas, ko mēs cenšamies sasniegt: spēja rīkoties patstāvīgi, kad un kur nepieciešams, un kopā ar partneriem, kad vien iespējams, visos stratēģiski svarīgos jautājumos.
Atklāta stratēģiskā autonomija ir koncepcija, kas var palīdzēt sasniegt šo mērķi, veicinot sadarbību un koordināciju dažādās ES politikas jomās. Kas ir atklātā stratēģiskā autonomija?
Lai padziļināti iepazītos ar šo jautājumu, skatiet mūsu nostājas dokumentu šeit
Atvērtā stratēģiskā autonomija ir koncepcija, kuras mērķis ir palielināt Eiropas pašpietiekamību un neatkarību kritiskās jomās, vienlaikus saglabājot atvērtību globālajai tirdzniecībai un sadarbībai. Tā mērķis ir padarīt Eiropu vienotāku, pārliecinošāku un spēcīgāku, izvirzot tās pilsoņu intereses un vērtības pirmajā vietā.
Pēdējos gados ES ir saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp ekonomikas un finanšu krīzi, Kovid-19 pandēmiju, klimata pārmaiņām un ģeopolitiskām pārmaiņām. Lai risinātu šīs problēmas, Eiropai ir maksimāli jāizmanto tās resursi un jākoncentrējas uz tādu stratēģisku nozaru attīstību kā enerģētika, rūpniecība, infrastruktūra un izglītība. Ieguldījumi atjaunojamajos energoresursos, jaunās tehnoloģijās, ilgtspējīgā infrastruktūrā un izglītībā palīdzēs Eiropai pārvarēt problēmas, saglabāt konkurētspēju, radīt darbavietu iespējas un nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās prasmes, lai sekmīgi darbotos mūsdienu ekonomikā.
Stiprākai, noturīgākai un vienotākai Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās tādas pasaules veidošanā, kurā valda ilgstošs miers, kas balstīts uz starptautisku sadarbību, ilgtspējīgu attīstību, taisnīgu un iekļaujošu labklājību, sociālo taisnīgumu un cilvēktiesībām visiem. Eiropai jāturpina cīnīties pret nabadzību, netaisnību un nevienlīdzību visā pasaulē, kā arī pret tiem, kas grauj sieviešu un LGBTIQ+ tiesības. Radot sinerģiju starp ārpolitiku un iekšpolitiku, Eiropa var sekmīgi sasniegt atklātu stratēģisko autonomiju.
Lai ES būtu uzticams un ietekmīgs dalībnieks starptautiskajā arēnā, tai jārunā vienā balsī. Tas nozīmē izstrādāt vienotu ārpolitiku, kas veicina ES vērtības, intereses un prioritātes. Turklāt ES ir jāstiprina iekšējais tirgus, īstenojot rūpniecības politiku, kas ES iekšienē ražo svarīgus resursus. Šāda pieeja nodrošinās, ka Eiropa saglabās pašpietiekamību un būs mazāk pakļauta ārējiem satricinājumiem.
Sociālā kohēzija un spēcīgas labklājības valstis ar stingru sociālo politiku ir būtiski stabilitātes un labklājības priekšnoteikumi Eiropā. Ieguldījumi sociālajā politikā, kas atbalsta veselības aprūpi, izglītību un sociālo aizsardzību, var uzlabot ES noturību, ļaujot labāk reaģēt uz tādām krīzēm kā Kovid-19 pandēmija.
Demokrātijas, tiesiskuma, sociālā taisnīguma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ES iekšienē ir būtiska arī ES uzticamībai ārpus tās. Šīs vērtības ir ES identitātes pamatā, un tās ir jāaizsargā un jāveicina gan ES, gan pasaulē. Aizstāvot šīs vērtības, ES var rādīt piemēru citām valstīm un palielināt savu ietekmi starptautiskajā arēnā.
- Mums ir vajadzīga vienota pieeja attiecībās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai mēs varētu labāk izmantot mūsu ārpolitikas instrumentus un radīt jaunus. Mums arī vairāk jāiegulda mūsu aizsardzības rūpniecībā.
- Mūsu tirdzniecības politikai jāveicina godīga un ilgtspējīga tirdzniecība, vienlaikus aizsargājot darba ņēmējus. Mums ir jānodrošina, lai tā būtu saskaņota ar citām mūsu ārējām darbībām. Tā kā ES ir atvērta ekonomika, tās labklājība ir cieši saistīta ar pasaules ekonomiku. Cenšoties panākt godīgu un ilgtspējīgu tirdzniecību, mums par prioritāti jāizvirza darba ņēmēju labklājība, un viņi ir mūsu centienu centrā.
- Mums ir jāatrisina Savienības enerģētiskā atkarība, izmantojot Eiropas Zaļo darījumu un virzību uz klimata neitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam. Mums ir jāsamazina atkarība no ārvalstu fosilā kurināmā un tā vietā jāizmanto atjaunojamā enerģija. Tas padarīs mūs noturīgākus pret ārējiem satricinājumiem un nodrošinās tīru un pieejamu enerģiju ikvienam.
- Mums jākļūst par pasaules līderi tehnoloģiju jomā un jānosaka augsti digitālā regulējuma standarti. Mums arī jāstiprina kiberdrošība un jāizglīto iedzīvotāji par digitālo pratību.
- Mums ir jāatjauno ražošana un jāiegulda līdzekļi ilgtspējīgos transporta risinājumos. Mums ir jāpalielina sava globālā tirgus daļa pusvadītāju nozarē un jāatbalsta vietējā un reģionālā pārtikas ražošana.
- Mums jāpadara euro par spēcīgāku starptautisku valūtu, pabeidzot banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi. Mums ir arī jāizveido pastāvīgs budžets krīzes atbalstam un stratēģiskiem ieguldījumiem.
