Mūsu grupa ir vadījusi centienus atjaunināt e-privātuma regulu un panākt, lai tiešsaistes privātuma aizsardzība un tiešsaistes saziņas konfidencialitāte būtu tādā līmenī, kādam tai jābūt pašreizējā sarežģītajā digitālajā pasaulē. Mēs izstrādājām konstruktīvu un visaptverošu Parlamenta nostāju un vadījām sarunas ar Padomi, neraugoties uz ievērojamo pretestību no dalībvalstu puses.
Likumā par mākslīgo intelektu mūsu grupas vadībā mēs pievienojām pienākumu uzņēmumiem pirms mākslīgā intelekta sistēmas ieviešanas veikt ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu, lai mazinātu visus riskus, kas apdraud personu pamattiesības saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu. Mēs esam arī aizlieguši izmantot AI uzvedības manipulācijām, sociālajai vērtēšanai, reāllaika biometriskajai identifikācijai, piemēram, sejas atpazīšanai, publiskās vietās, ja vien tas nav absolūti nepieciešams teroristu uzbrukumu, smagu noziegumu gadījumos vai lai noteiktu nolaupīšanas, cilvēku tirdzniecības vai seksuālās izmantošanas upura atrašanās vietu. Mēs esam aizlieguši arī prognozējošu policijas darbību, kas balstīta tikai uz mākslīgo intelektu, vai personu kategorizēšanu, pamatojoties uz viņu sensitīvām personiskajām īpašībām.
Lai nepārprotami nodrošinātu, ka visas Savienībā esošās mākslīgā intelekta sistēmas, kas nav augsta riska sistēmas, ir ētiskas un orientētas uz cilvēku, mūsu grupa ir nodrošinājusi, ka mākslīgā intelekta sistēmas vienmēr tiek pienācīgi pārraudzītas no cilvēka puses un ka mākslīgais intelekts nekad neaizstāj cilvēku, kas pieņem galīgo lēmumu. Mēs arī pilnvarojām indivīdus, radot pienākumu informēt cilvēkus, kuri ir pakļauti AI sistēmai, par tiesībām saņemt jēgpilnu skaidrojumu un pienākumu uzlabot indivīdu AI pratību. Tas ir ļoti svarīgi šo noteikumu izpildei un demokrātiskai kontrolei.
Mēs arī ieviesām skaidras tiesības iesniegt sūdzību un kolektīvās tiesiskās aizsardzības iespēju. Mēs regulējam arī tādas ģeneratīvas AI sistēmas kā ChatGPT, kas var palielināt viltus ziņu vai dziļu viltojumu izplatību, nodarot nopietnu kaitējumu cilvēkiem, kā arī apdraudot mūsu demokrātiskās debates. Šādam AI ģenerētam saturam jābūt skaidri marķētam, lai precīzi informētu personas.
Attiecībā uz e-pierādījumu paketi mūsu grupa vadīja sarunas par taisnīgiem un līdzsvarotiem tiesību aktiem, lai dalībvalstu iestādes varētu pieprasīt iespējamos elektroniskos pierādījumus tieši no pakalpojumu sniedzējiem vai pieprasīt to saglabāšanu. Mēs nodrošinājām, ka personu pamattiesības paliek aizsargātas, vienlaikus atvieglojot sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem. Mēs nodrošinājām, ka pakalpojumu sniedzēja dalībvalsts tiek informēta par īpaši sensitīvu personas datu pieprasījumiem, ja vien aizdomās turētais nedzīvo valstī, kas pieprasa datus, vai ja nodarījums nav izdarīts tajā. Mēs vienojāmies par skaidriem noteikumiem par to, kādos gadījumos pieprasījumus var noraidīt, un nodrošinājām, lai šie noteikumi atbilstu datu aizsardzības tiesību aktiem.
Ar Digitālo pakalpojumu likumu (DSA) mēs esam noteikuši, ka visas tiešsaistes platformas ir atbildīgas par to rādīto saturu, lai novērstu nelikumīgas un kaitīgas darbības tiešsaistē un nepareizas, dezinformējošas un nepatiesas informācijas izplatīšanu. Mēs esam aizlieguši tiešsaistes reklāmu, kas balstīta uz profilēšanu, kuras pamatā ir sensitīvi dati. Mērķtiecīga reklāma, kas vērsta uz nepilngadīgajiem, vairs nebūs atļauta. Sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jābūt pārredzamākiem un jāsniedz informācija par savas ieteikumu sistēmas algoritmiem un alternatīvu ieteikumu sistēmu iespējām.
S&D vadībā DSA ir iekļauti stingrāki pienākumi tā sauktajām "ļoti lielajām tiešsaistes platformām (VLOP)", piemēram, Facebook, Instagram, Amazon un X. VLOP būs jāizvērtē nelikumīga satura un sabiedrībai nodarītā kaitējuma izplatīšana un pastiprināšana un jāveic efektīvi pasākumi, lai mazinātu kaitējumu. Ja tās to nedarīs, Komisija drīkstēs piemērot lielus naudas sodus. DSA pašlaik tiek izmantota, lai piespiestu VLOP cīnīties pret viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanu, piemēram, Krievijas propagandu kara laikā Ukrainā vai konfliktu starp Hamas un Izraēlu.
Ar Digitālā tirgus aktu ES ir centusies regulēt lielo tehnoloģiju radītos digitālos monopolus un izveidot godīgas konkurences vidi. Tas ietekmē tiešsaistes meklētājprogrammas (Google Search), video platformas (YouTube), sociālos plašsaziņas līdzekļus (X, TikTok) un saziņas platformas (WhatsApp), kā arī daudzas citas. Mēs esam aizlieguši pašreklāmu, kas ļāva platformām reklamēt savus pakalpojumus, nevis konkurentu pakalpojumus. Mēs esam nodrošinājuši iespēju izveidot sadarbspēju starp ziņojumapmaiņas lietotnēm, piemēram, padarot iespējamu saziņu starp WhatsApp un Signal, un esam piešķīruši regulatoriem lielākas pilnvaras sadalīt tehnoloģiju gigantus un apturēt to "slepkavniecisku iegāžu" veikšanu.
S&D grupa atbalsta ES digitālo prasmju sertifikāta izveidi, lai validētu un atzītu cilvēku digitālo kvalifikāciju un akreditācijas visā Eiropā. Pašlaik tiek veikts priekšizpēte, un rezultāti gaidāmi līdz gada beigām.
Mēs vēlamies garantēt ikviena cilvēka tiesības uz personas datu aizsardzību, privātuma ievērošanu tiešsaistē un nediskrimināciju, izmantojot digitālās lietojumprogrammas vai mākslīgo intelektu.
Mēs vēlamies atjaunināt noteikumus par privātumu digitālajā laikmetā, jo īpaši noteikumus par saziņas konfidencialitāti un noteikumus par izsekošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu, ka mūsu saziņa ir ne tikai droša, bet arī privāta, ka mēs netiekam izsekoti tiešsaistē bez mūsu ziņas vai piekrišanas un ka netiek veidoti mūsu profili, lai ietekmētu vai izmantotu mūsu patēriņa paradumus, mūsu simpātijas un antipātijas vai mūsu politiskās un sociālās izvēles ekonomisku vai politisku apsvērumu dēļ.
Mums ir jāizstrādā noteikumi, lai Eiropā veicinātu uz cilvēku orientētu un uzticamu mākslīgo intelektu. S&D grupas mērķis ir aizsargāt cilvēku pamattiesības, veselību un drošību, pastiprinot aizsardzības pasākumus, pilnvarojot cilvēkus, palielinot mākslīgā intelekta lietotprasmes un gadījumos, kad riski ir pārāk augsti vai pretrunā mūsu vērtībām, aizliegt noteiktas mākslīgā intelekta sistēmas.
Mums ir jānodrošina, lai noteikumi par elektronisko pierādījumu vākšanu nodrošinātu pareizo līdzsvaru starp tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu vajadzībām, no vienas puses, un personu pamattiesību aizsardzību, no otras puses. Mums ir arī jāgarantē, ka tiesību akti nodrošina, ka iejaukšanās privātajā dzīvē un personas datu aizsardzībā ir stingri samērīga un nepieciešama.
Mums ir jānovērš sociālo mediju uzņēmumu centieni radīt algoritmiskas piltuves, kas ved lietotājus uz radikalizētāka, konspiratīvāka un sašutumu izraisošāka satura lietošanu.
Mums ir jāizstrādā noteikumi lielajām tehnoloģijām, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši neaizsargātos lietotājus. Lielajiem sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un tiešsaistes platformām (Facebook, Instagram, X, Amazon, App Store) ir jābūt atbildīgiem par saturu, ko tie izvieto, un jāveic pasākumi, lai cīnītos pret nelegālu saturu, precēm un pakalpojumiem.
Nodrošināt taisnīgāku digitālo vienoto tirgu jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, neļaujot lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, Amazon, dot priekšroku saviem pakalpojumiem salīdzinājumā ar citiem.
Noteikt, ka tiešsaistes tirdzniecības vietas ir atbildīgas par to platformās pārdotajiem nelegālajiem produktiem, un nodrošināt, ka patērētāji var iegādāties produktus, par kuriem viņi zina, ka tie ir droši, un ka ir cilvēki, ar kuriem viņi var sazināties un vajadzības gadījumā saukt pie atbildības, ja tas tā nav.
Mēs vēlamies nodrošināt, lai digitālā izglītība papildinātu un uzlabotu klātienes izglītību un ļautu pielāgot izglītību izglītojamo, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, vajadzībām. Turklāt mums ir jāizstrādā apmācības iespējas skolotājiem un jāpielāgo mācību programmas, kas veicina digitālo rīku vislabāko izmantošanu, vienlaikus nodrošinot, ka tālmācība un jauktā apmācība neaizstāj, bet papildina klātienes mācības.