Sociālistiem un demokrātiem ir redzējums par taisnīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu, par sabiedrību, kurā iedzīvotāju labklājība ir pirmajā vietā un kurā tiek domāts par vides mantojumu nākamajām paaudzēm. Mēs to varam panākt, vairāk aizsargājot mūsu dabisko vidi un tās resursus, veidojot aprites ekonomiku un risinot klimata pārmaiņu problēmu. Šī pāreja uz tīrāku un ilgtspējīgāku Eiropas Savienību iet roku rokā ar Eiropas rūpniecības modernizāciju, pāreju uz ilgtspējīgas izaugsmes modeli un jaunu darbavietu radīšanu, kas respektē planētas robežas un saglabā to nākamajām paaudzēm.
Mūsu Eiropas Parlamenta deputāti šajā komitejā veicina mūsu progresīvo redzējumu dažādās politikas jomās, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām, gaisa, ūdens un augsnes kvalitātes, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības, ķīmisko vielu ietekmes uz vidi un cilvēku veselību, atkritumu un resursu apsaimniekošanas, pārtikas nekaitīguma un citās mums visiem svarīgās jomās.

Mūsu grupa jau sen ir apzinājusies klimata krīzes steidzamību. Mēs 2015. gadā Parīzes COP21 sanāksmē rosinājām izvirzīt vērienīgus mērķus klimata jomā un ES vadību, lai panāktu pirmo juridiski saistošo globālo vienošanos klimata jomā. Tas bija vēsturisks pirmais solis, lai mēģinātu ierobežot vidējās globālās temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5°C, taču, lai to īstenotu, bija nepieciešama stingrāka rīcība.
Mūsu centieni atmaksājās, un 2021. gada jūnijā tika pieņemts Eiropas Klimata likums, ar kuru Eiropa apņemas līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu ekonomiku. Neilgi pēc tam Komisija sāka īstenot tiesību aktu kopumu "Fit for 55", lai ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku vērstu uz to, lai līdz 2030. gadam neto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Mēs ļoti lepojamies ar šiem sasniegumiem un mūsu darbu, lai iekļautu tādus pasākumus kā jaunais Sociālais klimata fonds, lai nodrošinātu, ka politika tiek piemērota sociāli taisnīgā veidā, bet mēs turpināsim cīņu par labāku nākotni mūsu planētai.

Mēs vadījām Parlamenta darbu pie Dabas atjaunošanas likuma. Mēs izveidojām koalīciju, lai pieņemtu šo likumu par mūsu ekosistēmu atjaunošanu, saskaroties ar boikotu un spēcīgu pretestību no konservatīvo grupu un daļas liberāļu puses, kas nepareizi nostādīja lauksaimniekus pret Zaļo kursu.

Mums bija izšķiroša loma produktu ilgtspējas veicināšanā, vadot Ekodizaina regulas pārskatīšanu, kas noteiks ilgtspējas prasības dažādiem produktiem. Regula ļauj noteikt plašu prasību klāstu, tostarp attiecībā uz izstrādājumu ilgmūžību, otrreizēju izmantojamību, modernizējamību un labojamību, problemātisko vielu klātbūtni, energoefektivitāti un resursu efektivitāti, pārstrādes oglekļa dioksīda un vides nospiedumu, kā arī informācijas izpaušanu. Priekšlikumā ir ietverts arī pienākums uzņēmējiem atklāt informāciju par nepārdoto preču iznīcināšanu, un Komisija ir pilnvarota noteikt aizliegumus attiecībā uz konkrētu produktu iznīcināšanu. Jau tagad būs noteikts tiešs aizliegums iznīcināt nepārdotus tekstilizstrādājumus. Tas atbilst mūsu iepriekšējam darbam saistībā ar ES tekstilizstrādājumu stratēģiju.

Eiropas Parlamentā mēs bijām virzītājspēks, lai panāktu stingrākus noteikumus Atkritumu pamatdirektīvas mērķtiecīgajā pārskatīšanā. Pārskatītajā direktīvā ir noteikti jauni mērķi pārtikas atkritumu samazināšanai gan pārstrādes un ražošanas nozarēs, gan mazumtirdzniecībā, restorānos un mājsaimniecībās. Tajā arī noteiktas sīki izstrādātas prasības ražotāja paplašinātas atbildības (EPR) shēmām attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, paredzot dalītas savākšanas sistēmas, kas stimulē atkārtotu izmantošanu un efektīvāku pārstrādi. Visbeidzot, dalībvalstīm ir arī dota iespēja noteikt EPR maksu, lai atturētu no ātrās modes prakses, kas izraisa pārmērīgu tekstilizstrādājumu patēriņu un pārmērīgu atkritumu rašanos.

Ikviens Eiropas iedzīvotājs ir pelnījis drošu un kvalitatīvu pārtiku, par kuras izcelsmi, ražošanu un saturu ir sniegta skaidra informācija. S&D grupa ir veiksmīgi nostiprinājusi patērētāju tiesības un pārredzamību pārtikas nozarē. Mēs nodrošinājām labākus marķēšanas noteikumus, nodrošinot skaidru medus izcelsmes izsekojamību, precīzu informāciju par cukura saturu augļu sulās un stingrāku kontroli attiecībā uz kaitīgiem saldinātājiem. Šie pasākumi ļauj patērētājiem izdarīt veselīgāku un informētāku izvēli.
Attiecībā uz jaunajām genomikas metodēm (NGT) un ĢMO mēs Eiropas Parlamentā veiksmīgi cīnījāmies par obligātu marķēšanu un izsekojamību, nodrošinot patērētājiem izvēles brīvību un bioloģiskās lauksaimniecības nozares aizsardzību, kas pilnībā atbilst "Vienas veselības" pieejai cilvēku, dzīvnieku un planētas veselībai. Mēs arī iestājāmies pret vairākām ĢMO atļaujām.

Mēs bruģējam ceļu uz mērķi līdz 2050. gadam panākt nulles gaisa piesārņojuma mērķi, kas atbilst mūsu centieniem būt klimatneitrāliem. Vadot gaisa kvalitātes tiesību aktu pārskatīšanu, mēs nodrošinājām, lai Eiropa līdz 2035. gadam atbilstu jaunākajām PVO pamatnostādnēm. Mēs pievienojām arī tiesības cilvēkiem, kurus skārusi slikta gaisa kvalitāte, pieprasīt kompensāciju. Mēs arī uzlabojām gaisa monitoringu, lai iegūtu labāku un precīzāku informāciju. Mēs pastiprinājām noteikumus, kas valstīm jāievēro, lai līdz 2030. un 2035. gadam tās varētu izpildīt gaisa kvalitātes standartus.

Nav laika, ko zaudēt. Pasaules līderiem jāizmanto COP30, lai paātrinātu rīcību emisiju samazināšanai un palīdzētu tiem, kas jau saskaras ar klimata pārmaiņu vissmagākajām sekām.
Eiropa var uzņemties vadošo lomu, ātri pieņemot vērienīgu klimata mērķi līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90 %, kam sekos vērienīga nozaru tiesību aktu pārskatīšana. Tā kā ES joprojām ir klimata pasākumu priekšgalā, mums būtu arī jāpalīdz mūsu tirdzniecības partneriem dekarbonizēt savu ražošanu. Kopīgiem spēkiem mēs varam novērst turpmāku globālo sasilšanu un atstāt mūsu bērniem mazāk piesārņotu pasauli, vienlaikus veidojot spēcīgāku, videi nekaitīgāku ekonomiku ar ilgtspējīgām jaunām darba vietām. Uzziniet vairāk par mūsu kampaņu par Eiropas Zaļo darījumu.

Ūdens ir būtisks cilvēka dzīvei, ekosistēmu veselībai un Eiropas ekonomikai, tomēr ūdens kļūst aizvien grūtāk izmantojams pārmērīgas izmantošanas, pieaugoša pieprasījuma un klimata pārmaiņu ietekmes dēļ. Šo ietekmi arvien vairāk izjūt mūsu sabiedrība un ekonomika. Ūdens pamatdirektīva (ŪPD), kas ir galvenais tiesiskais regulējums ūdens aizsardzībai Eiropā un kuras mērķis ir nodrošināt integrētu pieeju ūdens resursu apsaimniekošanai, vienlaikus ievērojot visu ekosistēmu integritāti, nav pietiekams instruments, lai risinātu daudzās ar ūdens trūkumu saistītās problēmas. S&D aicina izveidot jaunu regulējumu, lai aizsargātu kritiskās ūdens krājumus un to sateces baseinus ūdens trūkuma skartajos apgabalos, nodrošinātu atbilstošu finansējumu dabisko ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai un nodrošinātu tīru un pietiekamu daudzumu dzeramā ūdens un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Turklāt tādām augošām nozarēm, kas intensīvi izmanto ūdeni, piemēram, ūdeņraža un mikroshēmu ražošanai, kā arī pašreizējiem intensīvajiem lietotājiem lauksaimniecībā būs jāsasniedz augstāki efektivitātes mērķi. Ūdens noturības sistēmā par mērķi būtu jānosaka ūdens trūkuma izskaušana.

Katru gadu Eiropā tiek izmesti aptuveni 600 miljoni tonnu atkritumu, kurus varētu izmantot atkārtoti un atgriezt ekonomikā. S&D aicina izvirzīt vērienīgus ES mērķus un uzdevumus, kā arī jaunus instrumentus, lai palīdzētu katrai valstij virzīties uz ilgtspējīgāku, resursu ziņā efektīvāku un aprites ekonomiku.
Aprites attīstības modelis nozīmē, ka produktu un resursu vērtība tiek saglabāta ekonomikā pēc iespējas ilgāk un atkritumu rašanās tiek samazināta līdz minimumam. Lai panāktu šo pāreju, S&D grupa īsteno vērienīgu politiku, lai mainītu veidu, kā mēs izmantojam, atkārtoti izmantojam, pārstrādājam un reģenerējam mūsu resursus. Mēs arī vadām cīņu, lai izbeigtu plastmasas atkritumu rašanos.

Mēs, S&D, turpinām cīnīties par stingrāku patērētāju aizsardzību, lielāku ilgtspējību, pārredzamību un labāk informētu izvēli attiecībā uz to, ko ēdam. Mūsu mērķis ir nodrošināt saskaņotu pārtikas marķēšanu, kas dod patērētājiem iespēju izdarīt veselīgāku un ilgtspējīgāku izvēli bez liekas sarežģītības. Tas ietver saskaņotu uzturvērtības marķējumu iepakojuma priekšpusē, skaidru informāciju par ilgtspēju, piemēram, CO₂ nospiedumu, un ES mēroga dzīvnieku labturības marķējuma (AWL) sistēmas ieviešanu.
Plašākā mērogā mēs aicinām izveidot progresīvu tiesisko regulējumu ilgtspējīgām pārtikas sistēmām (FSFS), kas nodrošinātu paradigmas maiņu ilgtspējības, veselības un sociālās atbildības virzienā. Tam jāveicina ilgtspējīga lauksaimniecība, jāsamazina pārtikas atkritumu daudzums, jāuzlabo dzīvnieku labturība un jāveicina veselīgāks uzturs, un ziņošanas pienākumi jāuzliek galvenokārt pārstrādātājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem, nevis lauksaimniekiem.

Mēs iestājamies par ķīmisko drošību un tās samazināšanu un cenšamies samazināt vai novērst kaitīgu ķīmisko vielu, tostarp rūpniecisko ķīmisko vielu (PFAS, bisfenolu u. c.), lauksaimniecības pesticīdu un endokrīno sistēmu bojājošu vielu - ķīmisko vielu, kas ietekmē cilvēka hormonus un kas var būt atrodamas ikdienas produktos - iedarbību. Mēs apzināmies, ka dažādu ķīmisko vielu kombinēšana var būt kaitīga, un tās sekas nav pilnībā zināmas, tāpēc esam apņēmušies pievērsties šo potenciāli kaitīgo maisījumu ietekmei.
Mēs esam apņēmušies samazināt pesticīdu izmantošanu un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību. Mēs iestājamies par ķīmisko pesticīdu samazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot bīstamākajiem pesticīdu veidiem. Mūsu mērķis ir paātrināt pāreju uz citiem lauksaimniecības modeļiem, kas aizsargā mūsu ūdens, augsnes un gaisa resursus, aptur bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, apkaro kaitēkļu rezistenci un aizsargā cilvēku veselību.

Mēs vēlamies, lai šajā pārejā neviens nepaliktu novārtā, galveno uzmanību pievēršot darba ņēmējiem un kvalitatīvu darbavietu radīšanai reģionos, kurus ietekmēs klimata pārmaiņu radītās ambīcijas. Mūsu mērķis ir risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, atbalstot neaizsargātas mājsaimniecības ar ēku renovācijas programmu palīdzību. Mums ir jāatbalsta mazāk aizsargātie transporta lietotāji pārejā uz bezoglekļa mobilitāti. Mums ir arī jāatbalsta lauksaimnieki, kurus klimata pārmaiņu ietekme ir skārusi vissmagāk, un jāpalīdz viņiem pāriet uz ilgtspējīgāku, klimatam draudzīgāku lauksaimniecības praksi, vienlaikus saglabājot viņu stabilus ienākumus.