Tā kā Eiropas Komisija šo ceturtdien - pirms ANO konferences par okeāniem, kas 9.-13. jūnijā notiks Nicā (Francija), - gatavojas atklāt ilgi gaidīto Eiropas Okeāna paktu, S&D grupa mudina Eiropas Savienību nākt laikus. Ir beidzies neskaidru saistību un maigas politikas laiks. Tagad Eiropai ir vajadzīgs drosmīgs, saistošs un vērienīgs plāns, lai stātos pretī arvien pieaugošajiem vides, ģeopolitiskajiem un sociālajiem draudiem, ar kuriem saskaras mūsu okeāni un piekrastes kopienas.
S&D grupām Okeāna pakts ir vēsturiska iespēja - bet tikai tad, ja tam būs konkrēts ceļvedis un izpildāmi un izmērāmi mērķi. Tam jākļūst par reālu instrumentu cīņai pret klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, jāstiprina Eiropas suverenitāte arvien nestabilākā pasaulē un jānodrošina taustāmi uzlabojumi piekrastes kopienām un zvejniekiem.
Christophe Clergeau, S&D līdzpriekšsēdētāja vietnieks zaļā darījuma jautājumos, teica:
"Nesen Amerikas Savienotās Valstis atļāva veikt dziļūdens ieguvi, un tas ir nopietns brīdinājums: mūsu okeāni joprojām ir aplenkti. Eiropai ir jāvirza pretestība pret šo ekoloģisko iznīcināšanu. Okeāni ir pasaulē lielākā oglekļa piesaistītājs. Tie ir vieni no mūsu lielākajiem sabiedrotajiem cīņā pret klimata pārmaiņām - tomēr mēs joprojām ļaujam tos izlaupīt. Mums jārīkojas, lai atjaunotu mūsu okeānus, aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību, īstenotu nulles piesārņojuma programmu un līgumu par plastmasu, izbeigtu tādu postošu praksi kā dziļūdens ieguve, nodrošinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību un dekarbonizētu jūras transportu. Tā kā piesārņoti okeāni nozīmē, ka nav bioloģiskās daudzveidības, nav pārtikas un nav nākotnes, mums līdz 2030. gadam ir obligāti jāaizsargā 30 % okeānu teritoriju, tostarp 10 % teritoriju ar augstu aizsardzības līmeni, jo īpaši aizsargājamās jūras teritorijās.
"Pasaulē, kas kļūst arvien nestabilāka, Eiropa nevar atļauties gulēt miegainā stāvoklī, pildot savus pienākumus. Ar 25 miljoniem km² ekskluzīvo ekonomisko zonu ES ir lielākā jūras lielvara uz planētas. Ir pienācis laiks beigt rīkoties kā aizmigušam milzim. Mūsu suverenitātes atgūšana pārtikas sistēmu, zilo atjaunojamo energoresursu un aizsardzības jomā sākas ar drosmīgu, stratēģisku rīcību jūrā.
"Tas ir arī sociālā un ekonomiskā taisnīguma jautājums. Četrdesmit procenti ES iedzīvotāju dzīvo piekrastes vai salu reģionos. Okeāna paktam ir jānodrošina augstas kvalitātes darbavietas zivsaimniecībā, tūrismā un zaļajās jūras nozarēs - ar publiskiem ieguldījumiem, prasmju apmācību un atbalstu Eiropā būvētiem kuģiem tuvsatiksmes kuģošanā. Lai izmantotu šīs iespējas, mums jāievieš jūrniecības integrācijas princips, lai pielāgotu spēkā esošos un jaunos tiesību aktus jūrniecības specifikai.
"Un mēs nedrīkstam ignorēt sociālo realitāti salās, piekrastes teritorijās un attālākajos reģionos: strauji augošas mājokļu cenas, sarūkoši sabiedriskie pakalpojumi un pieaugoša nevienlīdzība. Paktā jāiekļauj spēcīgs sociālais pīlārs - jānodrošina mājokļi par pieņemamām cenām, īpašs atbalsts attālākiem reģioniem un reāli ieguldījumi izglītībā, infrastruktūrā un pakalpojumos, cieši saistot tos ar kohēzijas politiku un cieši sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm.
"Ja ES vēlas rādīt piemēru, tai tas jāpierāda ar vērienīgu un efektīvu rīcību. Tas jāsāk, pilnībā īstenojot spēkā esošos tiesību aktus, nevis tos vājinot vienkāršošanas vārdā. Lai gūtu panākumus tur, kur līdz šim mums nav izdevies, mums ir vajadzīga ciešāka starpvalstu sadarbība, izmantojot jūras baseinu stratēģijas, kā arī saskaņota Jūras telpiskās plānošanas (JTP) direktīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSD) pārskatīšana. Lai Okeāna pakts kļūtu par pagrieziena punktu, tam ir jāpārvēršas Okeāna aktā, tiesību aktā ar skaidrām un saistošām saistībām, kas tiek īstenotas praksē."
