Zaļais darījums ir visaptverošs plāns, kurā izvirzīti vērienīgi mērķi, lai pārveidotu ekonomiku par ilgtspējīgu, tomēr līdz šo mērķu sasniegšanai vēl ir tāls ceļš ejams. Laiks iet uz priekšu, jo klimata pārmaiņu ietekme turpina pastiprināties, un ir steidzami jārīkojas. S&D jau ir guvuši ievērojamus panākumus ilgtspējīgas politikas veicināšanā, piemēram, energoefektivitātes uzlabošanā, atjaunojamo energoresursu atbalstīšanā un oglekļa emisiju samazināšanā - un tas viss ar sarkanu sirdi!
Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai pilnībā sasniegtu Zaļās vienošanās mērķus. Mēs strādājam pie tā, lai īstenotu politiku, kas veicinās pāreju uz ilgtspējīgu un oglekļa ziņā neitrālu nākotni, piemēram, ieguldot tīrā enerģijā un veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecību. Rīkojoties jau tagad, mēs varam nodrošināt labāku nākotni sev un nākamajām paaudzēm.
Lai gan daudzi uzskata, ka zaļā pāreja ir nepārprotams vides aizsardzības un klimata taisnīguma jautājums, S&D grupa atzīst, ka pastāv sarežģīti ekonomiski, sociāli un politiski faktori, kas jāņem vērā. Mēs iestājamies par taisnīgu pāreju, kas līdzsvaro nepieciešamību samazināt oglekļa emisijas ar nepieciešamību aizsargāt darbavietas un nodrošināt sociālo taisnīgumu. Šī pieeja ietver ieguldījumus ilgtspējīgās tehnoloģijās un nozarēs, atbalstu darbiniekiem un kopienām, ko skar pāreja, un demokrātiskāka un līdzdalības veicināšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Mēs esam stingri apņēmušies ievērot gan vides ilgtspēju, gan sociālo taisnīgumu - tā ir gudra izvēle.
Dabas atjaunošanas likums
Šā gada jūlijā, pateicoties S&D grupas neatlaidīgajiem centieniem, Eiropas Parlaments atvairīja Eiropas Tautas partijas (EPP) boikotu, pieņemot savu nostāju par Dabas atjaunošanas likumu. Šis likums ir būtisks "zaļā kursa" elements, kā arī mūsu apņemšanās pildīt starptautiskās saistības, kas izklāstītas Kunmingas un Monreālas globālajā bioloģiskās daudzveidības sistēmā.
Pirms šī izšķirošā balsojuma konservatīvā EPP bija izvērsusi mītiem apvītu kampaņu, nepatiesi apgalvojot, ka likumam būs kaitīga ietekme uz dažādām nozarēm, tostarp lauksaimniecību.
Gluži pretēji - 81 % ES sauszemes un jūras platību pašlaik ir sliktā stāvoklī, tāpēc dabas atjaunošana sniedz daudzus ieguvumus visai sabiedrībai kopumā, tostarp lauksaimniekiem. Lauksaimnieki ir klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās kopīgās negatīvās ietekmes priekšplānā. Dabas atjaunošana nozīmē, ka lauksaimnieki būs pasargāti no klimata pārmaiņu pasliktināšanās, jo palielināsCO2 absorbcija, kā arī no ekstremāliem laikapstākļiem. Vienlaikus dabas atjaunošana atjaunos degradēto augsni un atbalstīs būtiskus apputeksnētājus, nodrošinot pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecības ilgtspējību.
Skatieties mūsu podkāstu par Dabas atjaunošanas likumu ar Eiropas Parlamenta deputātiem Cēsar Luena un Mohammed Chahim.
Klimata tiesību akti un "Fit for 55
2021. gada jūlijā tika izveidots Eiropas Klimata likums. Tajā tika noteikti Eiropas Zaļā kursa mērķi - Eiropas ekonomikai un sabiedrībai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Likumā tika noteikts arī starpposma mērķis - līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Turklāt, lai sasniegtu šo mērķi, mums ir " Fit for 55" pakete - visaptverošs instrumentu kopums, lai sasniegtu šo 55 % mērķi.
Eiropas Klimata likums un tiesību aktu kopums "Fit for 55" ir vēsturisks pagrieziena punkts mūsu apņēmībā cīnīties pret klimata pārmaiņām, un tas kalpo par spēcīgu piemēru citām valstīm un reģioniem, kam sekot, īstenojot vērienīgus pasākumus, lai aizsargātu planētu nākamajām paaudzēm.
Aprites ekonomikas rīcības plāns
Aprites ekonomikas rīcības plāns maina pašreizējo rūpniecības modeli, kas paredz "ņemt, izgatavot un izmest", uz sistēmu, kurā produkti tiek pārstrādāti un atkārtoti izmantoti. Tiks pagarināts arī ražojumu aprites cikls, pievēršot uzmanību kvalitatīviem un ilgmūžīgiem dizainparaugiem. Tā ir sistēma, kas ir izdevīga ne tikai videi, bet arī uzņēmumiem un cilvēkiem.
18. jūlijā stājās spēkā jauna regula par ekodizainu, kurā ierosinātas jaunas prasības ilgtspējīgiem ražojumiem ES. S&D grupa atbalstīja priekšlikumu ekodizaina regulai un papildus iestājās jautājumā par nepārdoto preču iznīcināšanu. S&D panāca aizliegumu iznīcināt nepārdotus tekstilizstrādājumus un apavus, kas sākotnēji nebija iekļauts Komisijas priekšlikumā.
Tuvu pieņemšanai ir arī regula par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kas pastiprina būtiskas prasības attiecībā uz iepakojumu, lai nodrošinātu tā atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Labēji noskaņotās frakcijas iebilda pret šo regulu, bet S&D grupa guva pārsvaru, iegūstot vairākuma atbalstu šim jautājumam. Iepakojuma atkritumu samazināšana ir būtiska "Zaļā darījuma" un aprites ekonomikas rīcības plāna sastāvdaļa, un šī regula līdz 2030. gadam samazinās šo atkritumu daudzumu par 5 %, bet līdz 2040. gadam - par 15 %.
Ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka nākotne
S&D grupa vēlas nodrošināt, lai ES kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika kļūtu par svarīgiem klimata un ilgtspējas instrumentiem, kas atbilst atjauninātajiem klimata un vides mērķiem. Vēl viens svarīgs pasākums ir nulles piesārņojuma stratēģijas ieviešana attiecībā uz gaisa un ūdens kvalitāti, kuras mērķis ir samazināt cilvēka darbības ietekmi uz vidi.
Turklāt mēs vēlamies, lai tiktu nodrošināts pienācīgs Eiropas zaļā kursa finansējums ar ievērojamiem papildu publiskā un privātā sektora ieguldījumiem un jauniem resursiem.
Proaktīva pieeja, lai risinātu dažas no pasaules aktuālākajām problēmām.
Mēs atbalstām priekšlikumu par partnerattiecībām ar valstīm ārpus ES un kaimiņu kontinentiem, ar kurām ES var sadarboties lielos projektos, kas var palīdzēt virzīties uz oglekļa neitralitāti.
Līdztekus vides problēmām mēs esam apņēmušies izveidot sabiedrību, kurā valda sociālā kohēzija un kurā konkurence balstās uz zināšanām un inovācijām, nevis zemām algām un nedrošiem darba apstākļiem. Lai to panāktu, mēs cenšamies īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra pasākumus, kas paredzēti taisnīgu darba apstākļu un sociālās labklājības veicināšanai.
Mēs arī vēlamies steidzami rīkoties, lai samazinātu metāna emisijas, kas ir viens no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Šim nolūkam mēs vēlamies īstenot COP26 metāna emisiju samazināšanas apņemšanos, nosakot mērķus līdz 2030. gadam samazināt metāna emisijas. Veicot šos pasākumus, mēs varam virzīties uz ilgtspējīgāku un sociāli taisnīgāku nākotni.
Fiskālo noteikumu reforma, lai īstenotu mūsu zaļos mērķus
S&D ir pieprasījušas reformēt novecojušos un neefektīvos fiskālos noteikumus. Tas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no atgriešanās pie taupības, kā arī lai sasniegtu ekoloģiskos un sociālos mērķus. Tagad laiks ir ļoti svarīgs. Vienīgais veids, kā nodrošināt veiksmīgu un sociāli taisnīgu pāreju uz klimata neitralitāti, ir novērst atlikušās nepilnības un pārvērst principiālās vienošanās konkrētos un stingros tiesību aktos - pirms tiek atcelta vispārējā glābšanas klauzula un atkārtoti aktivizēti fiskālie noteikumi.
Lai ES panāktu iekļaujošu sociāli ekoloģisku pārveidi mūsu ekonomikā - tādu, no kuras ieguvēji būtu visi -, ir obligāti jāīsteno progresīva ekonomikas politika. Šai politikai būtu jārisina ne tikai inflācijas, bet arī sociālās un vides nelīdzsvarotības problēmas.
Visām reformām un ieguldījumiem būtu jāvadās pēc Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Ir būtiski atzīt, ka sociālās tiesības ir tikpat svarīgas kā makroekonomiskie un vides mērķi, un visiem trim ir jāstrādā kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi - uzlabot ES iedzīvotāju labklājību.
Ko līdz šim esam paveikuši?
2019. gada novembrī Eiropas Parlaments izsludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā, un mēs esam nenogurstoši strādājuši, lai Eiropa kļūtu par pasaules līderi krīzes risināšanā.
Eiropas Parlaments 2023. gada 18. aprīlī nobalsoja par virkni svarīgu tiesību aktu, lai līdz 2030. gadam samazinātu vismaz 55 % siltumnīcefekta gāzu emisiju un galu galā līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. Mēs nenogurstoši cīnījāmies par to! Ko tieši mēs esam panākuši?
- ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšana piespiedīs lielos piesārņotājus, piemēram, energoietilpīgās rūpniecības nozares, elektrostacijas, aviācijas un jūrniecības nozari, ātrāk un sociāli taisnīgā veidā samazināt oglekļa dioksīda emisijas.
- Oglekļa emisiju robežkontroles mehānisms noteiks cenu Eiropas Savienībā importētajiem produktiem ar augstu oglekļa intensitāti. Tas ir taisnīgāk Eiropas ražotājiem, vienlaikus mudinot tirdzniecības partnerus pāriet uz klimatam draudzīgāku ražošanu.
- Sociālais klimata fonds ir mūsu politiskās grupas nozīmīgs ieguvums. Mēs nodrošinājām vērienīgus pasākumus un finansējumu, lai palīdzētu neaizsargātākajiem iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem pāriet uz tīras enerģijas izmantošanu. Mēs nevienu neatstāsim novārtā!
Par ko vēl mēs cīnāmies?
vērienīgi pasākumi, lai vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu nulles siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, bet līdz 2030. gadam - vismaz 55 % starpposma mērķi.
Mēs vēlamies saskaņot stratēģijas " Fit for 55" galvenos pīlārus ar ES 2030. gada klimata mērķi, vienlaikus nodrošinot īpašus taisnīgas pārejas noteikumus. Galvenie pīlāri ir emisiju tirdzniecības sistēma (ETS), Kopīgo centienu regula (ESR), Zemes izmantošanas un mežsaimniecības regula (LULUCF), noteikumi par vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem, kā arī ēku energoefektivitātes noteikumi.
55. "Fit 55" paketē ir iekļauta regula, kuru rosināja pieņemt S&D grupas, lai ierobežotu fluorētu gāzu (F-gāzu) izmantošanu ES, ņemot vērā to augsto siltumnīcefekta gāzu potenciālu. F-gāzēm un ķīmiskajām vielām, kas tiek izmantotas mūžīgi, ir postoša ietekme uz klimatu un mūsu veselību. Regula nosaka, ka F-gāzes pakāpeniski jāpārtrauc izmantot vēlākais līdz 2050. gadam, un tajā ir iekļauti noteikumi par PFAS ķīmisko vielu izmantošanas ierobežošanu un noteikumi par tiešsaistes tirgiem, lai novērstu nelikumīgu tirdzniecību.
Turklāt mēs esam apņēmušies īstenot taisnīgu pāreju - ar stabiliem finanšu līdzekļiem -, lai nodrošinātu, ka ekoloģiskais un sociālais progress iet roku rokā, iesaistot visas kopienas un darba ņēmējus. Tam jāietver pasākumi, kas risina enerģētiskās nabadzības problēmu, un vērienīga ES mājokļu politika, kas atbalsta iedzīvotājus.
