Nepārtraukto ekstrēmu laikapstākļu uzplūdu apstākļos vairs nepietiek tikai ar klimata pārmaiņu mazināšanu, lai gan tas ir ļoti svarīgi. Mums ir arī jāiemācās sadzīvot ar sekām, kas notiek šeit un tagad un vissmagāk ietekmē visneaizsargātākos Eiropas iedzīvotājus un reģionus.
Eiropas Vides aģentūras jaunākie dati liecina, ka Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents uz planētas. Klimata apdraudējumi ietekmē visu, sākot no energoapgādes un pārtikas nodrošinājuma līdz ekosistēmām, infrastruktūrai un sabiedrības veselībai. Eiropas Savienībā vien plūdi, postoši meža ugunsgrēki, dedzinoši karstuma viļņi un ilgstoši sausuma periodi kopš 1980. gada jau ir radījuši satriecošus ekonomiskos zaudējumus, kas pārsniedz 650 miljardus eiro, un prasījuši 195 000 cilvēku dzīvības. Saskaņā ar tās pašas aģentūras datiem, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimata neitralitātes mērķi un īstenotu "Zaļo kursu", ir vajadzīgi aptuveni 520 miljardi eiro gadā.
Klimata pārmaiņas saasina pastāvošo nevienlīdzību, jo klimata pārmaiņu radītais slogs nesamērīgi kaitē atstumtām kopienām un reģioniem, padarot tos uzņēmīgākus pret klimata pārmaiņu izraisīto katastrofu, pārtikas trūkuma un ekonomiskās nestabilitātes ietekmi. Eiropas valstis ar zemākiem ienākumiem ir vissmagāk noslogotas, jo tajās ir augstāks nāves gadījumu skaits un lielāks ekonomiskais slogs to IKP. Un drūmā prognoze liecina, ka šīs katastrofas un sociālā netaisnība tikai pastiprināsies. Tajā pašā laikā klimata pārmaiņu virzītājspēks ir superbagātie. Aptuveni 50 % no visām emisijām rada 10 % pasaules iedzīvotāju, kas ir visbagātākie. Tāpēc, lai risinātu klimata krīzi, ir būtiski mazināt nevienlīdzību.
Mūsu kontinents ir slikti sagatavots, lai stātos pretī šiem pieaugošajiem draudiem. Tāpēc līdztekus vērienīgiem klimata pārmaiņu seku mazināšanas centieniem mums ir jāievieš pielāgošanās politika, lai pasargātu ikvienu eiropieti no dārgajām sekām. Tiem, kas ir vismazāk atbildīgi par siltumnīcefekta gāzu emisijām, nevajadzētu uzņemties vislielāko slogu, kas saistīts ar pāreju no fosilā kurināmā izmantošanas. Mums ir vajadzīga sociālā un ekoloģiskā aizsardzība.
Šī redzējuma centrā ir mūsu aicinājums izstrādāt visaptverošus ES adaptācijas tiesību aktus, kas būtu saskaņoti, tālredzīgi un juridiski saistoši. Lai gan pašreizējā ES pielāgošanās stratēģija ir būtisks sākumpunkts, tai trūkst precizitātes un izpildāmības, kas vajadzīga, lai sasniegtu taustāmus rezultātus. Mūsu ierosinātajā adaptācijas tiesību aktā ir jānosaka skaidri, izmērāmi mērķi un jāpieņem holistiska pieeja, kas risina sociālo, ekonomisko un vides netaisnību.
ES adaptācijas tiesību aktā galvenā uzmanība būs jāpievērš ieguldījumiem dabiskos risinājumos, kas ir lētākais veids, kā cīnīties pret globālo sasilšanu, vienlaikus mazinot tās ietekmi uz pilsētām un lauku apvidiem. Koku stādīšana pilsētās samazinās siltuma salu veidošanos un ļaus iedzīvotājiem atkal elpot, bet ieguldījumi augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā palīdzēs lauksaimniekiem pārvarēt klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi. Tāpat kā zaudējumu un kaitējuma fondam pasaules mērogā, arī šim tiesību aktam prioritāte jāpiešķir ekonomiski visnelabvēlīgākajiem un klimata pārmaiņām visneaizsargātākajiem Eiropas reģioniem, kuri ir vissmagāk skarti un nav spējīgi paši segt izmaksas.
Vēl viens būtisks elements ir pietiekams finansējums pielāgošanās pasākumiem. Ir jāaizsargā cilvēki, kuri nav apdrošināti vai nav pietiekami apdrošināti, zaudējot mājokli plūdu vai mežu ugunsgrēku dēļ. Tādēļ mēs atbalstām Eiropas Apdrošināšanas klimata fonda izveidi, ko finansētu tirgi un apdrošināšanas sabiedrības, lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Mums jāpastiprina klimata risku novērtēšana finanšu tirgū un jānodrošina, ka finanšu dalībnieki uzņemas atbildību par cilvēkiem un planētu. Mums būs arī nepieciešams novirzīt pietiekamus līdzekļus no ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas, lai finansētu ne tikai klimata pārmaiņu seku mazināšanas, bet arī pielāgošanās politiku. Fiskālajai politikai ir svarīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanā - gan ieņēmumu, gan izdevumu politikai. Lielajām korporācijām, lielajiem piesārņotājiem un īpaši bagātajiem ir jāmaksā sava taisnīga daļa. Mēs iestājamies par pastāvīgu ieguldījumu instrumentu ES līmenī, lai aizsargātu mūsu sociālās un klimata prioritātes.
Šai stabilai pielāgošanās sistēmai un finansējumam jābūt vērstam uz tiem, kurus klimata pārmaiņas ietekmē visvairāk. Piemēram, darba ņēmējiem, kas strādā ārpus telpām un saskaras ar bīstamiem laikapstākļiem, piemēram, karstuma viļņiem, nevajadzētu uzņemties nekādu finansiālu risku, un viņiem vajadzētu būt iespējai piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz pielāgošanās politiku darba vietā. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas datiem ES kopš 2000. gada par 42 % ir palielinājies ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits darba vietās. Sistēmai būtu jāattiecas arī uz darba ņēmējiem, kas nodarbināti tajās nozarēs, kurās notiek pāreja no fosilā kurināmā izmantošanas, piemēram, automobiļu vai enerģētikas nozarē. Aizsargājoša darba tirgus politika kopā ar pārkvalificēšanās iniciatīvām, lai novērstu darba vietu zaudēšanu, ir galvenais priekšnosacījums tam, lai neviens nepaliktu bez darba.
Klimata pārmaiņas nav tikai vides problēma, tās ir sociālā taisnīguma jautājums. Jebkurš apgalvojums, ka tas kalpo cilvēkiem, ir tukšs, ja tas ignorē šo eksistenciālo krīzi. No otras puses, mūsu pāreja uz ilgtspējīgu nākotni var būt veiksmīga tikai tad, ja tā ir balstīta uz sociālo taisnīgumu, dod cilvēkiem cerību uz nākotni un nevienu neatstāj novārtā - "Zaļā vienošanās ar sarkanu sirdi".
Iratxe García Pérez, S&D grupas priekšsēdētāja.
Mohammed Chahim, S&D priekšsēdētāja vietnieks zaļā darījuma jautājumos
