Šodien Eiropas Parlaments sāk sarunas par svarīgākajiem Eiropas tiesību aktiem, kuru mērķis ir uzlabot praktikantu darba apstākļus. Sociālisti un demokrāti, kas vadīs parlamentārās sarunas, gatavojas sīvai cīņai, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu un visas tiesības visiem praktikantiem.
S&D deputāte un Eiropas Parlamenta referente stažēšanās jautājumos Alīsija Homsa sacīja:
"Situācija ir satraucoša: Gandrīz puse no visiem praktikantiem nesaņem nekādu atalgojumu, un tiem, kas to saņem, bieži vien tiek atlīdzināti tikai tādi izdevumi kā transporta izdevumi. Šādā veidā mēs nenodrošinām pienācīgus dzīves apstākļus vai daudzsološu karjeru jaunajiem eiropiešiem.
"Stažēšanās prakses vietām ir izšķiroša nozīme, palīdzot jauniešiem pāriet no izglītības uz darba tirgu. Tomēr pārāk bieži darba devēji izmanto praktikantus kā lētu vai pat bezmaksas darbaspēku. Tas var izraisīt diskrimināciju un nostiprināt apburto loku, kurā privilēģijas rada privilēģijas.
"S&D jau gadiem ilgi ir uzstājusi uz ES tiesību aktu pieņemšanu, lai aizliegtu neapmaksātas prakses vietas un aizsargātu praktikantus pret diskrimināciju un ļaunprātīgu izmantošanu. Šodien es iepazīstināšu ar ziņojuma projektu par šo jautājumu, stingri aizstāvot visu praktikantu tiesības.
"Lai nodrošinātu pienācīgu regulējumu attiecībā uz stažēšanos ES līmenī, mums ir vajadzīgi tiesību akti, kuros būtu ietverta skaidra stažēšanās definīcija, nostiprināts nediskriminācijas princips un ieviesti efektīvi mehānismi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu.
"Šodien mēs sākam sarunas Eiropas Parlamentā. Tā būs smaga cīņa - pārāk daudz cilvēku gūst labumu no pašreizējās stažēšanās "mežonīgo rietumu" sistēmas. Taču princips ir vienkāršs: praktikanti veic reālu darbu, un pret viņiem jāizturas kā pret darba ņēmējiem. Mēs to esam parādā Eiropas jauniešiem."
Piezīme redakcijai:
Eirobarometra un Eurostat dati liecina par pašreizējo praktikantu situāciju Eiropā:
- Gandrīz 80 % eiropiešu vecumā no 18 līdz 35 gadiem ir izgājuši praksi. Tomēr gandrīz puse no visiem praktikantiem nesaņem nekādu atalgojumu, un tiem, kas saņem atalgojumu, bieži vien tikai daļēji tiek kompensēti izdevumi.
- Vairāk nekā puse jauniešu pabeidz vismaz divas stažēšanās programmas, jo arvien pieaug prasības, lai iegūtu apmaksātu darbu un iekļūtu darba tirgū.
- Gandrīz trešdaļa jauniešu apgalvo, ka algas trūkums viņiem liedz iegūt darba pieredzi, tādējādi padziļinot sociālo nevienlīdzību starp tiem, kas var atļauties strādāt bez atlīdzības, un tiem, kas nevar.
- Pat pirms dzīves dārdzības krīzes vidējais Eiropas jaunietis dzīves izdevumiem mēnesī tērēja 1 200 eiro. Tomēr šodien lielākā daļa prakses vietu nespēj segt pamata ikmēneša izmaksas, nemaz nerunājot par minimālo algu.
Eiropas tiesību aktu izstrādes process attiecībā uz stažēšanos:
- Eiropas Parlaments 2023. gada jūnijā pieņēma progresīvu un vērienīgu ziņojumu par kvalitatīvām praksēm.
- Eiropas Komisija 2024. gada martā iesniedza tiesību akta priekšlikumu. Abiem likumdevējiem - Eiropas Parlamentam un Padomei, kas pārstāv ES dalībvalstis, - tagad ir jāvienojas par savām attiecīgajām nostājām, pirms sākt sarunas par galīgo tiesību aktu.
- Eiropas Parlamenta referente stažēšanās jautājumos, S&D grupas deputāte Alicia Homs sagatavoja ziņojuma projektu, kurā izklāstīta Parlamenta nostāja. Šodien viņa ar to iepazīstinās Nodarbinātības komiteju, tādējādi uzsākot parlamentārās sarunas.
- Paredzams, ka Parlamenta galīgā nostāja, kas kalpos par pamatu sarunām ar ES dalībvalstīm, tiks pabeigta līdz jūlijam.
