Eiropas Parlamenta sociālisti un demokrāti pauž dziļu nožēlu par prezidentvalsts Polijas lēmumu apturēt progresu attiecībā uz nolīgumu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu ES (tā sauktā 883. lieta).
Šis lēmums ietekmē 14 miljonus mobilo eiropiešu, kuri paļaujas uz taisnīgiem un konsekventiem noteikumiem pāri robežām. Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk), ietekmēts transporta lobistu, neattaisnoja savu apņēmīga Eiropas līdera lomu, bloķējot šo reformu, kas palīdzētu gan Polijas, gan Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem.
Gabija Bišofa (Gaby Bischoff), S&D priekšsēdētāja vietniece sociālās Eiropas jautājumos un Eiropas Parlamenta galvenā sarunu vedēja sociālā nodrošinājuma koordinācijas jautājumos, sacīja:
"Pēc tik ilga un sarežģīta sarunu procesa, kad mēs jau bijām tuvu izrāvienam, Polijas prezidentūra ir nolēmusi šo lietu nevirzīt uz priekšu, un tas ir patiesi sarūgtinoši. Šis tiesību akts ir izstrādāts, lai atbalstītu gan Polijas, gan Eiropas darba ņēmējus, un tā kavēšanās ir satraucošs signāls. Diemžēl šī nav pirmā reize, kad šis process ir apstājies Varšavas pārdomu maiņas dēļ - līdzīgas neveiksmes mēs pieredzējām 2021. gadā.
"Parlamenta sarunu grupa atzinīgi vērtē to, ka prezidentvalsts Polija ir spējusi savākt ES dalībvalstu atbalstu jaunam mandātam. Tomēr mēs bijām vēl jo vairāk vīlušies, kad pēc tam neredzējām būtībā nekādus reālus prezidentvalsts centienus, neraugoties uz vairākkārtējiem Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un daudzu dalībvalstu aicinājumiem rīkoties. Plānoto sanāksmju atlikšana un nevēlēšanās iesaistīties konstruktīvā dialogā bloķēja jebkādu progresu.
"Mēs atzīstam šo taktiku, un mēs esam nobažījušies par plašākām sekām. Eiropas sadarbība balstās uz uzticēšanos un kopīgu atbildību. Ir ļoti svarīgi, lai visi dalībnieki pretotos šķeļošu politisko spēku spiedienam vai vienpusējiem lobēšanas mēģinājumiem, kas cenšas vājināt šo vienotību, un tā vietā strādātu pie risinājumiem, kas aizsargā pilsoņu tiesības visā Savienībā.
"Neraugoties uz šīm neveiksmēm, mēs joprojām esam apņēmības pilni. Mēs zinām, ka vienošanās ir sasniedzama, un mēs mudinām nākamās ES prezidentvalstis piešķirt prioritāti šai lietai un novest to līdz sekmīgam noslēgumam. Mēs arī aicinām Eiropas Komisiju saglabāt savu aktīvo lomu līdzsvarotas vienošanās veicināšanā. Mobilo darba ņēmēju - no kravas automašīnu vadītājiem līdz aprūpes darbiniekiem un celtniecībā strādājošajiem - loma mūsu ekonomikā un sabiedrībā ir ļoti svarīga. Viņi ir pelnījuši juridisku skaidrību un sociālo aizsardzību. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī iespēja tiek palaista garām."
Piezīmes redakcijai:
Svarīgāko notikumu laika grafiks:
- 2014. gada janvāris: Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju par sociālo aizsardzību visiem, aicinot pārskatīt 2004. gada ES tiesību aktus par sociālā nodrošinājuma koordināciju.
- gada decembris: Eiropas Komisija ierosina pārskatīšanu.
- gada decembris: Eiropas Parlaments pieņem nostāju sarunām ar Padomi, kas pārstāv ES dalībvalstis. Likumdevēji sāk sarunas.
- Provizoriskas vienošanās panāk 2019. gada 19. martā Rumānijas prezidentūras laikā un 2021. gada 16. decembrī Slovēnijas prezidentūras laikā. Abos gadījumos par pagaidu nolīguma apstiprināšanu Pastāvīgo pārstāvju komitejā nav balsojuma ar kvalificētu balsu vairākumu.
- 2024. gada septembris: Attiecībā uz nepabeigto lietu izskatīšanu EMPL koordinatori nolēma atsākt lietu un turpināt trīspusējās sarunas tajā punktā, kurā tās bija cietušas neveiksmi, ņemot vērā 9. pilnvaru laikā panākto progresu.
- gada jūnijs: Vienošanās ir rokas stiepiena attālumā, bet prezidentvalsts Polija to bloķē - par spīti ES iestāžu, sociālo partneru un četrpadsmit ES valstu aicinājumiem vēstulē "nezaudēt tempu" un "veikt pēdējo jūdzi".
Kāpēc šis tiesību akts ir svarīgs:
- Tas aizsargā 14 miljonus eiropiešu, kuri dzīvo vai strādā citā ES valstī, nevis savā valstī, un šis skaits pastāvīgi pieaug.
- Tas attiecas uz tādiem būtiskiem jautājumiem kā bezdarbnieka un ģimenes pabalsti un ilgtermiņa aprūpe, garantējot lielāku sociālo drošību darba ņēmējiem, kas pārceļas no vienas ES valsts uz citu.
- Tā ir būtiska, lai nodrošinātu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kas ir viens no Eiropas projekta pīlāriem.
- Jaunie tiesību akti ir nepieciešami, jo valstu sociālās nodrošināšanas sistēmas ievērojami atšķiras. Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pantā ir paredzēta koordinācija, bet ne saskaņošana.
- Spēkā esošie tiesību akti ir jāatjaunina, lai atspoguļotu izmaiņas darba tirgū, valstu sistēmās un attiecīgajos Eiropas Kopienu Tiesas tiesību aktos.
