S&D grupa cīnās par saistošiem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi uzņemas atbildību par cilvēkiem un planētu. Ir pienācis laiks uzņēmumiem apzināt un mazināt savas darbības negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi visā vērtību ķēdē gan ES, gan ārpus tās. Ja netiks ievēroti noteikumi, tiks piemērotas sankcijas, un cietušajiem, kam nodarīts kaitējums, ir jābūt iespējai panākt taisnīgu tiesu tiesā. Sankcijas un sodi par uzticamības pārbaudes pienākumu nepildīšanu mudinātu uzņēmumus veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu kaitējumu.
Ar pienācīgu rūpību mēs saprotam "saprātīgu rūpību". Jo īpaši rūpību, ko mēs sagaidām, lai uzņēmumi ievērotu cilvēktiesības, vidi un labu pārvaldību. Mēs vēlamies garantēt šo rūpību (jeb "rūpību"), nosakot, ka uzņēmumiem ir obligāti jāievieš atbildīgas uzņēmējdarbības pasākumi. Šie pasākumi uzliktu uzņēmumiem pienākumu uzraudzīt un identificēt riskus, kā arī novērst un labot negatīvo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību. Tie ietvertu, piemēram, uzņēmuma ietekmi uz sociālajām un darba tiesībām, dabas ekosistēmu vai vietējo pārvaldību, ja pastāv korupcijas vai kukuļošanas risks.
Mēs cīnāmies par to, lai atbildīga uzņēmējdarbība kļūtu par normu. Uzņēmējdarbībai 21. gadsimtā ir jānotiek atbildīgi. Lai to panāktu, mums ir jāiet tālāk par pašreizējiem brīvprātīgajiem standartiem un jāievieš uzņēmumiem saistoši ES noteikumi par uzticamības pārbaudi, kas uzliktu tiem pienākumu izvērtēt visu vērtību ķēdi. Pienācīgajai rūpībai nevajadzētu būt kārtējai pārbaudei, bet gan nepārtrauktam procesam.
Mēs cīnāmies par to, lai stiprinātu tiesu pieejamību cietušajiem, kuriem ir nodarīts kaitējums no ES uzņēmumu puses. Īsāk sakot, mēs cīnāmies par to, lai pirmajā vietā būtu cilvēki un planēta, nevis peļņa.
Mēs vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi veic uzticamības pārbaudi vides, pārvaldības un cilvēktiesību jomā visā vērtību ķēdē - arī tad, ja šī vērtību ķēde sniedzas ārpus Eiropas. Pat tad, ja piegādes ķēdes ir ļoti sarežģītas, mēs sagaidām, ka uzņēmumi darīs visu, ko var pamatoti sagaidīt, lai novērstu kaitējumu.
Noteikumiem jābūt plašiem un jāpiemēro visiem ES uzņēmumiem, tostarp finanšu pakalpojumu uzņēmumiem. Pienākumi būtu jāattiecina uz visiem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku un kuru apgrozījums ir vismaz 40 miljoni eiro.
Brīvprātīgi pasākumi pienācīgas rūpības pārbaudes jomā (piemēram, ESAO pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem) nav spējuši panākt vispārēju ES uzņēmumu domāšanas maiņu: jaunākie pētījumi liecina, ka tikai 37 % uzņēmumu respondentu pašlaik veic pienācīgu rūpību vides un cilvēktiesību jomā, un tikai 16 % aptver visu piegādes ķēdi.
Mēs vēlamies radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai uzņēmumi, kas izmanto brīvprātīgus pasākumus, netiktu nostādīti neizdevīgākā konkurences situācijā, jo rīkojas pareizi.
Pilsoniskā sabiedrība, starptautiskie standartu noteicēji, dalībvalstis un paši uzņēmumi plaši atbalsta obligātu uzticamības pārbaudes sistēmu. Pat ja uzņēmumi aktīvi necenšas nodarīt kaitējumu, daudziem joprojām trūkst tiesiskās noteiktības un skaidrības par to, kas no tiem tiek sagaidīts.
Nesen notikušajā balsojumā Juridiskajā komitejā pārliecinošs politisko grupu vairākums atbalstīja S&D grupas redzējumu par jauniem saistošiem uzticamības pārbaudes noteikumiem.
Ir vairāki piemēri, kad pienācīga rūpība būtu novērsusi vides un cilvēktiesību katastrofas.
Bangladešā 2013. gadā vairāk nekā tūkstotis strādnieku, no kuriem lielākā daļa bija sievietes, gāja bojā un guva ievainojumus Rana Plaza ēkas konstrukcijas nepilnību dēļ. Šī katastrofa izgaismoja ļaunprātīgos darba apstākļus, kas bieži vien ir sastopami globālajā tekstilizstrādājumu piegādes ķēdē. Ar saistošiem uzticamības pārbaudes noteikumiem mēs varam nodrošināt, ka ES uzņēmumi dara visu iespējamo, lai identificētu un novērstu to darba ņēmēju tiesību pārkāpumus, kuri izgatavo apģērbu, ko mēs pērkam un valkājam katru dienu.
Ogonilendas piesārņojums Nigēras deltā ir vēl viens šokējošs piemērs tam, kā atbildīgas uzņēmējdarbības trūkums ir kaitējis videi un radījis neizmērojamu kaitējumu cilvēku veselībai, mājām un iztikas līdzekļiem.
Globāla tehnoloģiju piegādātāja rūpnīcās Šenženā pašnāvību vilnis liecināja, ka daži strādnieki labprātāk nomirtu, nekā pavadītu vēl vienu dienu pie montāžas līnijas. Tā vietā, lai uzlabotu darba apstākļus, uzņēmuma atbilde bija uzstādīt lielus tīklus ārpus daudzām ēkām. Šāda veida uzņēmējdarbības rīcība nekad nebūtu pieļaujama no ES uzņēmuma piegādātāja puses, un upuriem vai viņu pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai prasīt atbildību no mātesuzņēmumiem.
ES var efektīvi pildīt savas globālās saistības klimata jomā tikai tad, ja uzņēmumi būs atbildīgi par savas uzņēmējdarbības sekām. ES uzņēmumiem kā lielākajam tirgum pasaulē ir būtiska loma pasaules standartu noteikšanā. Paplašinot uzticamības pārbaudes darbības jomu visā piegādes ķēdē, ES var pozitīvi ietekmēt pasauli kā starptautisku standartu noteicēja, lai reaģētu uz tādām problēmām kā klimata pārmaiņas un cilvēktiesību pārkāpumi.
Ar jaunajiem noteikumiem mēs varam arī noteikt uzņēmumu atbildību, ja tie nepilda uzticamības pārbaudes pienākumus; citiem vārdiem sakot, ja tie ir veicinājuši vai izraisījuši kaitējumu, ko varēja novērst, mēs varam nodrošināt, ka cietušajiem ir vieglāk vērsties tiesā.
Mēs uzskatām, ka par uzticamības pārbaudes procesa uzraudzību ir jābūt atbildīgiem uzņēmumu vadītājiem. Mēs vēlamies nodrošināt, lai vairs nebūtu nekādu slēpšanās iespēju un nepilnību. Uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku, mēs vēlamies, lai atalgojums būtu saistīts ar uzticamības pārbaudes veikšanu.
Uzņēmumiem būs jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām un to pārstāvjiem, piemēram, arodbiedrībām, visa uzticamības pārbaudes procesa laikā. Ja uzņēmuma rīcībā nav pietiekamas informācijas par iespējamo kaitējumu, tam jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kurām ir attiecīgā informācija.
Mēs vēlamies, lai uzņēmumiem, kas neievēro noteikumus, tiktu piemērotas sankcijas, paredzot sodu līdz pat 5 % no uzņēmuma globālā apgrozījuma. Publiskai nosaukšanai un apkaunošanai, ko veic iestādes, vajadzētu būt vēl vienam instrumentam, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ievēro noteikumus, līdztekus produktu izņemšanai no ES tirgus. Pienācīgas rūpības noteikumu pārkāpumi ietekmē arī uzņēmuma iespējas piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās.
2023. gada 1. jūnijā Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par obligātiem noteikumiem, lai uzņēmējdarbības praksē iekļautu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Neraugoties uz Eiropas Parlamenta konservatīvo mēģinājumiem vājināt jaunos noteikumus, lielākā daļa Eiropas Parlamenta deputātu nobalsoja par mūsu progresīvāku pieeju.
Tā kā Parlaments ir vienojies par sarunu pilnvarām, S&D grupa turpinās vadīt smagu darbu līdz pašreizējā pilnvaru termiņa beigām, lai Padomē panāktu vienošanos ar ES valdībām.
Šis ir pagrieziena punkts. Lielākā daļa uzņēmumu savus pienākumus pret cilvēkiem un vidi uztver nopietni, un šie jaunie, taisnīgie noteikumi palīdzēs uzņēmumiem vēl vairāk, neļaujot tiem dažiem lielajiem "kovboju" uzņēmumiem - uzņēmumiem, kas darbojas negodīgi un neētiski - pārkāpt noteikumus.