Pēc ilgstošas kampaņas S&D panāca, ka ES tiek pieņemta minimālā efektīvā nodokļu likme lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas beidzot tika ieviesta 2022. gadā. Jaunā nodokļu likme 15 % apmērā samazinās nodokļu konkurenci starp valstīm un nodrošinās ES papildu nodokļu ieņēmumus aptuveni 48 miljardu eiro apmērā gadā, lai finansētu pārejas posmu.
S&D un progresīvie sabiedrotie sniedza solidaritātes ieguldījumu attiecībā uz enerģētikas uzņēmumu peļņu. Lai gan šis enerģētikas uzņēmumu ieguldījums nav jauns nodoklis, tas sniegs finansiālu atbalstu mājsaimniecībām un mazinās augsto elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu ietekmi.
Cīņa pret nodokļu oāzēm: ar daudzām rezolūcijām S&D ir vadījusi centienus Parlamentā panākt ES mehānisma reformu, lai novērtētu un iekļautu sarakstā nodokļu oāzes.
S&D grupas vadībā ES pieņēma likumu par publisko ziņošanu pa valstīm, kas liek lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem atklāt, kur tie gūst peļņu un kur maksā nodokļus. Ar S&D grupas atbalstu ES arī paplašināja informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām, aptverot digitālās platformas un kriptoaktīvus.
S&D vadīja centienus izveidot Nodokļu jautājumu apakškomiteju - pastāvīgu Eiropas Parlamenta deputātu komiteju, kas nodarbotos ar nodokļu reformu. Piemēram, pēc apakškomitejas spiediena Komisija ierosināja jaunus noteikumus, lai liegtu nodokļu atvieglojumus čaulas uzņēmumiem ES.
Ar S&D atbalstu ES finansēja Eiropas Nodokļu novērošanas centra izveidi, kas veic inovatīvus pētījumus nodokļu jomā un sekmē dialogu starp zinātnieku aprindām, pilsonisko sabiedrību un politikas veidotājiem ES un visā pasaulē.
Jau šī likumdošanas perioda sākumā S&D atbalstīja 18 % minimālās efektīvā nodokļa likmes ieviešanu visā ES, lai apturētu peļņas novirzīšanu uz jurisdikcijām ar zemām nodokļu likmēm. Citas prioritātes ir vērsties pret fiktīviem uzņēmumiem, kas pastāv tikai uz papīra, lai samazinātu nodokļu rēķinus, un ieviest pasākumus, lai nodrošinātu krīzes laikā gūtās virspeļņas pienācīgu aplikšanu ar nodokļiem. Ir vajadzīgi arī papildu pasākumi, lai cīnītos pret negodīgiem nodokļu atvieglojumiem.
Mums ir vajadzīga progresīvu nodokļu pakete, kas ļautu gan īstenot "Zaļo jauno kursu", gan risināt pieaugošo sociālekonomisko nevienlīdzību. Pašreizējos nodokļu noteikumos ir pārāk daudz neatbilstību. Piemēram, nav taisnīgi, ka aviosabiedrības nemaksā nodokli par petroleju, bet darba ņēmējiem jāmaksā papildu nodokļi par pārvietošanos uz darbu. Mums būtu jāpanāk, lai lielie piesārņotāji, piemēram, jūrniecības un aviācijas nozares, iemaksātu savu taisnīgu daļu un dotu ekoloģiskiem transporta veidiem vajadzīgo stimulu.
Vienotā tirgus priekšrocības ir nesamērīgi lielas korporācijas un turīgi cilvēki, jo tie var ļaunprātīgi izmantot nodokļu likumu atšķirības ES valstīs un maksāt nodokļus tur, kur likmes ir viszemākās. Saskaņā ar ES līgumiem finanšu ministriem ir vienprātīgi jāvienojas par nodokļu politiku Eiropas līmenī. Rezultātā viena valsts, tostarp jebkura ES nodokļu oāze, var bloķēt reformas, lai mainītu statusu. Lai panāktu strauju progresu nodokļu taisnīguma jomā ES, mums ir jāpāriet uz kvalificēta vairākuma balsojumu par dažiem ar nodokļiem saistītiem jautājumiem Padomē.
Pēdējās desmitgadēs ir palielinājusies bagātības koncentrācija un pieaugusi nevienlīdzība. Bagātība, kas atrodas augšgalā, nešķīst uz leju. Vidēji 10 % turīgāko mājsaimniecību lielākajā daļā attīstīto valstu pieder puse no kopējās bagātības, savukārt 40 % vismazāk turīgo mājsaimniecību pieder nedaudz vairāk par 3 %. Taču šīs nevienlīdzības novēršana nozīmē nodrošināt, ka kapitālu un bagātību nevar pārvietot starp dalībvalstīm, lai gūtu labumu no nodokļu atvieglojumiem. Mums ir vajadzīgi stingri pasākumi, lai apturētu ļaunprātīgu izmantošanu. Kapitāla nodokļi (dividendes un kapitāla pieauguma nodokļi) jāsaskaņo ar ienākuma nodokļiem, sākot ar minimālo kapitāla pieauguma nodokļa sistēmu ES līmenī. Komisija varētu izdot vadlīnijas ES dalībvalstīm, kas vēlas noteikt nodokļus kapitālam/neto aktīviem, lai izvairītos no atšķirībām ES iekšienē. Eiropas Komisija 2023. gadā pieņēma Eiropas pilsoņu iniciatīvu par īpašuma aplikšanu ar nodokļiem, ko ierosināja Eiropas Parlamenta (S&D) deputāts un sabiedrotie.
Digitalizācijas ienākšana ir veicinājusi ievērojamu progresu, jo īpaši, sniedzot cilvēkiem brīvību strādāt praktiski no jebkuras vietas. Tomēr šī jauniegūtā elastība būtiski ietekmē nodokļus, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis tradicionāli ir atkarīgs no dzīvesvietas. Ir ļoti svarīgi, lai attālinātais darbs arī turpmāk būtu darba ņēmēju izvēle un ieguvums, nevis līdzeklis, ar ko uzņēmumi īsteno nodokļu apiešanas stratēģijas. Eiropas Savienības līmenī par prioritāti jākļūst digitālā nomada nodokļu uzlikšanas jautājuma risināšanai un viņiem paredzēto nodokļu atvieglojumu izplatībai, nodrošinot taisnīgumu un skaidrību darba vidē, kurā aizvien biežāk nav robežu.