Kovid pandēmijas laikā S&D bija Parlamenta līderi, atbalstot stingru reaģēšanu uz krīzi ar NextGenerationEU. Galvenais instruments - atveseļošanas un noturības mehānisms, ir visvērienīgākais ES pasākums, kāds jebkad ir ticis īstenots, lai pārvarētu krīzi, un tā pamatā ir vēl nepieredzēta solidaritāte. Šis instruments, ko finansē no kopēja Eiropas parāda, nodrošina dotācijas un aizdevumus dalībvalstīm proporcionāli katras valsts vajadzībām. Tas sekmīgi palīdzēja dalībvalstīm gan pārvarēt krīzi, gan lika pamatus reformām un ieguldījumiem galvenajās Eiropas prioritātēs, piemēram, klimata un digitālajā jomā.
S&D grupa aicināja izveidot Eiropas bezdarbnieku pabalstu shēmu, kā rezultātā Eiropas Komisija ierosināja SURE programmu, lai ar aizdevumiem finansētu valstu pagaidu bezdarba shēmas.
Mēs arī aktīvi darbojāmies kampaņā par pārskatīto ekonomikas pārvaldības sistēmu. Komisijas priekšlikumi atspoguļo skaidru vēlmi padarīt ES fiskālos noteikumus elastīgākus un ļaut dalībvalstīm apvienot fiskālās korekcijas ar pastāvīgi augstākiem valsts ieguldījumu līmeņiem, jo īpaši gadījumos, kad tas ir nepieciešams veiksmīgai un taisnīgai pārejai.
Ziņojumā par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai līdz 2023. gadam, ko Eiropas Parlaments atbalstīja ar lielu balsu vairākumu, skaidri norādīts, ka cīņai pret inflāciju ir nepieciešami ne tikai monetārās politikas pasākumi, bet arī aktīva ekonomikas politika, tostarp fiskālie pasākumi. Tāpēc pēc S&D grupas iniciatīvas tajā tika atbalstīta progresīva ekonomikas politika, kuras mērķis ir panākt ekonomikas stabilitāti un neaizsargāto iedzīvotāju aizsardzību.
Ilgstošā S&D cīņa par to, lai Eiropas pusgadā ekonomikas politikas koordinācijas vispārējais uzsvars tiktu novirzīts uz ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas modeli, beidzot tika risināta 2020. gadā, kad Komisija paziņoja, ka Eiropas Zaļais kurss ir tās jaunā izaugsmes stratēģija, atkāpjoties no dogmas, ka ekonomikas izaugsme ir pašmērķis.
S&D jau ilgu laiku ir bijuši Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas priekšgalā, lai tā darbotos cilvēku un planētas labā. Mēs vienmēr esam cīnījušies pret taupības politiku, ko kopš 2008. gada finanšu krīzes uzspieda konservatīvie, un esam aicinājuši izveidot taisnīgu un iekļaujošu ekonomikas struktūru un koordinētus pasākumus ES līmenī, lai atbalstītu taisnīgu pāreju un labklājību visiem.
Dalībvalstu snieguma novērtēšanas kritēriji nevar balstīties tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, bet ir jāņem vērā arī sociālās, vides, ģeogrāfiskās un demogrāfiskās problēmas un dalībvalstu ekonomiskā sākumpozīcija. Tāpēc S&D aicina pārveidot ikgadējo budžeta koordinācijas procedūru - "Eiropas pusgadu" - par instrumentu, kas veicinātu sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgus ieguldījumus un iekļaujošu izaugsmi.
Eiropas Sociālo tiesību pīlāra (EPSR) principiem un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) ir jākļūst par kompasu, pēc kura vadīties reformām un ieguldījumiem turpmākajā sistēmā. Sociālo tiesību un vides mērķiem jābūt tikpat svarīgiem kā makroekonomiskajiem mērķiem, lai uzlabotu ES iedzīvotāju labklājību.
Mums vēl vairāk jāstiprina Eiropas pusgada sociālā dimensija, lai nodrošinātu, ka fiskālās korekcijas programmām nav negatīvu sociālo seku un ka tās ļauj veikt nepieciešamos sociālos ieguldījumus, lai nodrošinātu stabilas sociālās labklājības sistēmas. Lai nodrošinātu EPSR principu īstenošanu, būtu jāpieņem obligāti sociālie mērķi.
S&D grupa aicina izveidot ES pastāvīgu fiskālo kapacitāti, lai dalībvalstis varētu ieguldīt mūsu nākotnē un aizsargāt iedzīvotājus krīzes situācijās. Tai būtu jānodrošina makroekonomiskā stabilizācija ES līmenī, jāuzlabo gatavība krīzēm un jāizstrādā vērienīga valsts ieguldījumu programma, lai atbalstītu dalībvalstis un risinātu pašreizējās un nākotnes problēmas. Mums ir jānodrošina, lai dalībvalstis spētu veikt milzīgus ieguldījumus, kas nepieciešami, lai padarītu mūsu sabiedrību un ekonomiku noturīgāku - pēc 2026. gada un pēc Atveseļošanas un elastības fonda darbības beigām. (Eiropas fonds, kas izveidots, lai nodrošinātu dalībvalstīm nepieciešamo stimulu ieguldījumiem pēc Kovid-19). Jānodrošina ieguldījumi galvenajās jomās, nesamazinot budžeta līdzekļus citās svarīgās jomās.
Atbildīgā fiskālajā politikā uzmanība jāpievērš ne tikai valsts izdevumiem, bet arī valsts ieņēmumiem, kas ir būtiski dalībvalstu publisko finanšu ilgtspējai. Tāpēc ir vajadzīga lielāka Eiropas līmeņa koordinācija attiecībā uz nodokļu un nodevu līmeni dalībvalstīs un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras ir jāpaplašina, lai kontrolētu Komisijas lēmumus un visas Eiropas pusgada jomas. Parlamenta viedoklis ir īpaši svarīgs, pieņemot lēmumus par ES ekonomikas politikas prioritātēm un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (individuālie ieteikumi katrai dalībvalstij Eiropas pusgada kontekstā).