2022. gadā Eiropas Parlaments S&D grupas vadībā un Padome pieņēma direktīvu par pienācīgu minimālo algu. Direktīva uzlabos darba ņēmēju minimālās algas aizsardzību, izmantojot vai nu tiesību aktus, vai koplīgumus, un stiprinās koplīgumu slēgšanu valstu līmenī, lai palielinātu to darba ņēmēju skaitu, kurus aizsargā koplīgumi. S&D grupai tas ir liels panākums, jo tas ir pavērsiens Eiropas politikā. Reaģējot uz finanšu krīzi, Eiropas Komisija gadiem ilgi atbalstīja algu samazināšanu, koplīgumu slēgšanas pārtraukšanu un konkurenci algu jomā. Tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta pienācīgām algām, kolektīvo pārrunu stiprināšanai, algu nevienlīdzības mazināšanai un sociālās konverģences veicināšanai. No pienācīgas minimālās algas labumu gūst jo īpaši cilvēki ar zemiem ienākumiem, no kuriem daudzi ir sievietes. Mēs aicinām dalībvalstis nodrošināt, lai to minimālās algas atbilstu pieaugošajām dzīves dārdzības izmaksām, un izbeigt variācijas un atskaitījumus, kas tās mazina.
Iepriekšējā pilnvaru termiņa pēdējā plenārsēdē Eiropas Parlaments apstiprināja vēsturisko tiesību aktu par vairāk nekā 30 miljonu platformu darbinieku aizsardzību un Eiropas sociālo modeli. Tas bija pēdējais posms raibajā ceļā uz šo jauno tiesību aktu, kas sākās 2016. gadā Prāgā, kur sociālisti un demokrāti pirmo reizi apņēmās cīnīties par visu darba ņēmēju aizsardzību digitālajā laikmetā. Šis nozīmīgais tiesību akts ir progresīvās ģimenes astoņus gadus ilgušās cīņas rezultāts. Sociālisti un demokrāti Eiropas Parlamenta vārdā vadīja sarunas, un tas viss nebūtu bijis iespējams bez darba un sociālo tiesību komisāra Nikolā Šmita, kurš iesniedza tālejošu tiesību akta priekšlikumu. Tā bija smaga cīņa pret platformu gigantu agresīvo lobēšanu, taču galu galā sociālā Eiropa uzvarēja. Šis tiesību akts ir par to, lai aizsargātu cilvēkus, kuri ik dienu mūs pārvadā, piegādā mums pārtiku un sniedz mums daudzus citus pakalpojumus, strādājot Uber, Deliveroo, Amazon, Helpling un līdzīgās platformās. Daudzas platformas viņus nodarbina kā fiktīvus pašnodarbinātos, liedzot viņiem pienācīgu atalgojumu un darba tiesības. Tagad tas mainīsies. Jaunie tiesību akti ne tikai aizsargās platformu darbiniekus, bet arī saglabās patiesu pašnodarbinātību, pasargās labus darba devējus no negodīgas konkurences un ieviesīs revolucionārus noteikumus par algoritmu pārvaldību; nodrošinās, ka mašīnas nevarēs atlaist cilvēkus vai izspiegot viņus. Tas viss padarīs Eiropu par pionieri pasaules darba tiesību jomā.
Ņemot vērā S&D grupas ilgstošus aicinājumus rīkoties, Eiropas Savienība 2023. gadā ieviesa Atalgojuma pārredzamības direktīvu, lai nodrošinātu tiesības uz vienlīdzīgu atalgojumu. Ar šo nozīmīgo direktīvu tiek ieviesti atalgojuma pārredzamības standarti, lai dotu iespēju darba ņēmējiem pieprasīt savas tiesības uz vienlīdzīgu atalgojumu ar mērķi novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības. 2021. gadā sievietes joprojām pelnīja vidēji par 13 % mazāk stundā nekā vīrieši, un viņu pensijas bija pat par 30 % zemākas. Tajā pašā laikā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 11 % zemāks nekā vīriešu nodarbinātības līmenis (69 % pret 80 %).
Pēc gadiem ilga S&D grupas politiskā spiediena 2021. gadā tika izveidota Eiropas bērnu garantija, kā arī noteikts pienākums dalībvalstīm, kurās nabadzības riska līmenis pārsniedz ES vidējo rādītāju, ieguldīt vismaz 5 % no Eiropas Sociālā fonda plus (ESF+) līdzekļiem bērnu garantijā. Mēs vēlamies nodrošināt, lai katram nabadzības riskam pakļautajam Eiropas bērnam būtu pieejama bezmaksas kvalitatīva veselības aprūpe, bezmaksas kvalitatīva izglītība, bezmaksas kvalitatīva bērnu aprūpe, pienācīgs mājoklis un atbilstošs uzturs. Bērnu garantija ir svarīgs ieguldījums nākotnē, Eiropas Savienības stabilitātē un labklājībā, taču tam ir nepieciešams pietiekams finansējums. Tāpēc S&D grupa ir pārliecinājusi Eiropas Parlamenta vairākumu aicināt piešķirt Bērnu garantijai vismaz 20 miljardus eiro.
Jauniešiem trūkst pilna laika darba iespēju, un daudzi no viņiem ir spiesti strādāt nestabilās darba vietās, piemēram, ekspluatatīvas prakses, fiktīvas stažēšanās un neapmaksātas mācekļa vietas. S&D grupa Eiropas Parlamentā ir vadījusi veiksmīgu kampaņu par direktīvu par kvalitatīvu stažēšanos, kurā noteikti obligātie kvalitātes kritēriji, piemēram, taisnīgs atalgojums, pienācīgi darba apstākļi, piekļuve sociālajai aizsardzībai, ierobežots stažēšanās ilgums un stažēšanās kā darba pieredzes atzīšana darbā pieņemšanas procesā. Paredzams, ka Eiropas Komisija galu galā iesniegs priekšlikumu direktīvai par kvalitatīvu stažēšanos 2024. gadā.
Ņemot vērā, ka 2018. gadā notika vairāk nekā 3300 letālu un vairāk nekā 3 miljoni letālu nelaimes gadījumu darbā un ka katru gadu vairāk nekā 200 000 darbinieku mirst no ar darbu saistītām slimībām, S&D grupa ir pieprasījusi stingrākus noteikumus par drošību un veselības aizsardzību darbā. Nulles vīzijas pieeja attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un ar darbu saistītām slimībām var kļūt par realitāti tikai tad, ja darbinieku veselība tiks nostādīta augstāk par uzņēmumu finansiālajām interesēm. S&D grupa sekmīgi ierosināja vērienīgu Direktīvas par azbestu darba vietās pārskatīšanu, tostarp obligātu ēku pārbaudi un sekojošu azbesta un citu bīstamu vielu aizvākšanu pirms jebkādiem renovācijas darbiem. Turklāt Kancerogēnu un mutagēnu direktīva, lai aizsargātu darbiniekus no vēža, kopš 2019. gada ir piedzīvojusi divas veiksmīgas pārskatīšanas, tostarp paplašinot tās darbības jomu, iekļaujot tajā reproduktīvajai funkcijai kaitīgas vielas. Visbeidzot, S&D grupa ir vadījusi cīņu par direktīvu par tiesībām atslēgties un noteikumiem par minimālajām prasībām attiecībā uz tāldarbu. Tā kā darba devēju organizācijas atteicās parakstīt sociālo partneru vienošanos, mēs sagaidām, ka Eiropas Komisija iesniegs likumprojektu 2024. gadā.
Eiropas Uzņēmumu padomju (EUP) uzlabošana un stiprināšana ir S&D grupas un arodbiedrību prioritāte kopš 2009. gada. Eiropas Parlamentā bija nepieciešams vairākums līdz 2022. gadam, lai aicinātu pārskatīt Eiropas Uzņēmumu padomju direktīvu. Mēs vēlamies nodrošināt, lai darba devēji nevarētu bloķēt Eiropas Uzņēmumu padomes izveidi starptautiskos uzņēmumos, kuros darbinieku pārstāvji ir informēti un ar tiem ir notikušas konsultācijas jau iepriekš, un lai darba devēju vadība ļaunprātīgi neizmantotu konfidencialitātes klauzulas, lai grautu EUP. Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par direktīvas pārskatīšanu 2024. gada sākumā.
Mēs vēlamies visaptverošu nabadzības apkarošanas stratēģiju ar saistošiem mērķiem nabadzības mazināšanai un bezpajumtniecības izskaušanai, ES valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu sociālos mājokļus un attīstītu sociāli jauktas apkaimes, kā arī saistošus mērķus, lai nodrošinātu pieejamus mājokļus (vismaz 30 % no jaunajiem mājokļiem maznodrošinātām grupām un 30 % - vidēju ienākumu grupām), vismaz 20 miljardu eiro lielu budžetu Eiropas bērnu garantiju sistēmai un divkāršotu Eiropas Sociālā fonda plus (ESF+) budžetu vistrūcīgākajām personām, kā arī direktīvu par atbilstošām minimālo ienākumu shēmām, kas nodrošinātu to personu integrāciju, kuras nav iesaistītas darba tirgū.
Mēs vēlamies, lai Eiropas Darba iestādei (ELA) tiktu piešķirtas stingrākas pilnvaras labāk aizsargāt mobilos darba ņēmējus, tostarp trešo valstu valstspiederīgos, lai tiktu ieviesta Eiropas sociālā nodrošinājuma caurlaide (ESSPASS) kā Eiropas Savienības mēroga izpildes instruments sociālās drošības koordinēšanai un taisnīgas darbaspēka mobilitātes nodrošināšanai, kā arī ES finansējums konsultāciju un starptautisku atbalsta tīklu izveidei mobilajiem darba ņēmējiem.
Mēs vēlamies direktīvu par mākslīgo intelektu darbavietā, lai nodrošinātu ar nodarbinātību saistītu lēmumu kontroli no cilvēku puses un aizsargātu darba ņēmēju pamattiesības un sociālās tiesības, direktīvu par kvalitatīvu praksi, lai izbeigtu jauniešu ekspluatāciju un nodrošinātu, ka praktikanti un stažieri saņem taisnīgu atalgojumu, un direktīvu par darba ņēmēju informēšanu, konsultēšanos un līdzdalību, kas piemērojama visām uzņēmumu formām, apakšuzņēmumu ķēdēm un franšīzēm, lai paredzētu tādas pārmaiņas kā pārstrukturēšana, digitālā transformācija un klimata pārmaiņas.
Mēs vēlamies, lai tiktu pārskatīta Eiropas Uzņēmumu padomes direktīva, lai uzlabotu daudznacionālu uzņēmumu darbinieku pārstāvju informēšanu un uzklausīšanu, novērstu konfidencialitātes klauzulu ļaunprātīgu izmantošanu no vadības puses un paredzētu efektīvas sankcijas. Mēs vēlamies arī pārskatīt Direktīvu par pagaidu darba aģentūru darbu, lai apturētu darba tirgus starpniekus, kas neatbilst ES tiesību aktiem, un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, tostarp sezonas un mobiliem darba ņēmējiem.
Mēs vēlamies arī ierobežot apakšuzņēmēju ķēdes un ieviest skaidrus noteikumus par apakšuzņēmēju atbildību.
Cenšoties atbalstīt darbiniekus, mēs iestājamies par vairākām galvenajām direktīvām, lai uzlabotu līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi un aizsargātu labklājību. Pirmkārt, mēs ierosinām direktīvu, kas attiecas uz tiesībām atslēgties un kurā izklāstīti skaidri nosacījumi tāldarbam. Atzīstot garīgās veselības nozīmi, mēs atbalstām direktīvu, kas īpaši pievēršas psihosociālajiem riskiem un veicina vispārējo labklājību darba vietā. Turklāt mēs uzsveram, cik svarīga ir direktīva, kas pievēršas ar darbu saistītiem muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem, lai radītu veselīgāku un ergonomiskāku darba vidi. Turklāt mēs iestājamies par direktīvu, kas veltīta tam, lai nodrošinātu tādu arodslimību kā depresija, izdegšana un ādas vēzis atzīšanu un atbilstošu kompensāciju.
Mēs koncentrējamies uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra un sociālā progresa protokola iekļaušanu ES līgumos, lai sociālās tiesības aizsargātu tādā pašā līmenī kā ekonomiskās brīvības vienotajā tirgū. Mēs vēlamies arī ilgtspējīgas attīstības un sociālā progresa paktu, lai ilgtspējība un sociālais mērķis kļūtu obligāts. Attiecībā uz valsts izdevumiem mēs vēlamies ieviest sociālo nosacītību, kas nozīmē, ka nevienu eiro no ES budžeta nedrīkst tērēt projektiem, kuros netiek ievērotas sociālās un darba tiesības. Kopumā mēs vēlamies pasargāt cilvēkus no taupības politikas un novērst sociālos riskus, kas izriet no politikas pasākumiem un ekonomikas reformām.
Mēs vēlamies izveidot Eiropas bezdarbnieku pabalstu pārapdrošināšanas shēmu, lai krīzes laikā uz laiku atbalstītu valstu shēmas, un turpināt Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijās (SURE) kā pastāvīga instrumenta izveidi, lai krīzes laikā atbalstītu īslaicīga darba shēmas.