2023. gada jūnijā S&D grupa aicināja ieviest lielāku ES ražošanas autonomiju un palielināt atbalstu lauksaimniekiem, kuri ikdienā mūs apgādā ar veselīgu, ilgtspējīgu un pieejamu pārtiku. Šajā kontekstā mēs uzsvērām nepieciešamību cīnīties pret spekulācijām ar pārtiku un risināt apputeksnētāju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmu.
Sociālisti un demokrāti guva vēsturisku uzvaru, veiksmīgi izveidojot progresīvo vairākumu, lai 2023. gada novembrī apstiprinātu Dabas atjaunošanas likumu.
S&D grupai bija būtiska loma jaunās Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas definēšanā (2021. gada novembrī), pastiprinot šīs stratēģiskās reformas sociālo raksturu un pirmo reizi 60 gadu laikā ieviešot sociālos nosacījumus.
Pateicoties S&D grupai, 2023. gada jūnijā pieņemtā regula par vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paliks atmiņā kā viens no nedaudzajiem tiesību aktiem šajā pilnvaru termiņā, kura mērķis ir padarīt lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozari konkurētspējīgāku, ilgtspējīgāku un integrētāku.
2022. gada martā S&D grupa panāca elastību un ārkārtas pasākumus, lai risinātu nopietnas grūtības un augstas ražošanas izmaksas, ar kurām saskaras lauksaimnieki, lopkopji, zvejnieki un akvakultūras ražotāji.
Lai risinātu enerģijas cenu pieauguma problēmu Eiropā, S&D grupa 2022. gada oktobrī panāca, ka tiek noteikts maksimālais gāzes cenu ierobežojums gāzes cauruļvadiem, kas tiek importēti uz ES, un aicināja Komisiju atsaistīt elektroenerģijas cenas no gāzes cenām.
Mēs veiksmīgi cīnījāmies, lai ieviestu neparedzēto nodokli enerģētikas uzņēmumiem, kas pašreizējās krīzes laikā guvuši pārmērīgu peļņu. Turklāt mēs aicinājām veikt kopīgu Eiropas energoresursu iepirkumu pēc Kovid-19 vakcīnu iepirkuma parauga, lai stiprinātu ES ietekmi sarunās ar valstīm ārpus ES.
S&D grupa 2022. gada decembrī uzsvēra lauku apvidu būtisko nozīmi, piedāvājot risinājumus, reaģējot uz krīzi un nodrošinot pārtikas nodrošinājumu, pārtikas pašpietiekamību un neatkarību no fosilā kurināmā un enerģijas importa. Turklāt mēs aicinājām veikt pasākumus, lai veicinātu paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā un mazinātu dzimumu nevienlīdzību lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā to uzsvērām arī 2023. gada oktobrī Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā par nākotnes ES saimniecību paaudžu nomaiņu.
2023. gada maijā mēs veiksmīgi sasniedzām nozīmīgu mērķi - mūsdienīgāku, ilgtspējīgāku un uz kvalitāti balstītu skolu sistēmu augļiem, dārzeņiem un piena produktiem.
Stiprinot mūsu pārtikas sistēmu noturību, tiks nodrošināta piekļuve drošai, veselīgai, barojošai, ilgtspējīgai un pietiekamai pārtikai visiem cilvēkiem visu gadu. Ir svarīgi samazināt pārtikas atkritumus un pārtikas zudumus, kā arī ierobežot pārtikas ķēdes kopējo ietekmi uz vidi: mēs atbalstām vietējo ražošanu un sezonālu, vietējo produktu patēriņu.
Jāveicina augu izcelsmes produktu lietošana saskaņā ar pieejamiem veselīga uztura paradumiem, piemēram, ierobežojot pārmērīgu gaļas un īpaši pārstrādātu produktu patēriņu, kā arī produktu ar augstu cukura, sāls un tauku saturu. Vienotas veselības pieeja visaptveroši pievēršas ne tikai cilvēku un dzīvnieku veselībai, bet arī vides aizsardzībai, samazinot antimikrobiālo līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā.
Steidzami jārisina klimata pārmaiņu riski un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēma. ES ir jāpastiprina mērķi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
Galvenās prioritātes ir taisnīgu ienākumu un atalgojuma mehānismu nodrošināšana lauksaimniekiem, zvejniekiem un akvakultūras ražotājiem, paaudžu nomaiņas veicināšana lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē un dzimumu nevienlīdzības novēršana pārtikas ražošanas nozarē. Turklāt ir ierosināti pagaidu atbalsta pasākumi, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kas saskaras ar ievērojamu mēslošanas līdzekļu cenu pieaugumu, un lai atbalstītu zvejas un akvakultūras darbības, kas saistītas ar degvielas cenu pieaugumu.
viedās lauksaimniecības izmantošana, izmantojot mākslīgo intelektu un citas jaunās tehnoloģijas, alternatīvas sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem, kā arī dabas resursu aizsardzība saskaņā ar Zaļo kursu. Mēs cīnāmies par stingriem noteikumiem attiecībā uz pesticīdu lietošanu Eiropā, lai samazinātu riskus un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
Bišu un apputeksnētāju aizsardzība, atjaunojot lauksaimniecības ekosistēmas un veicinot bioloģisko kaitēkļu apkarošanu, kas sekmē pārtikas nodrošinājumu.
Lai labāk pārvarētu krīzes situācijas, ir vajadzīgi ieguldījumi pārtikas izplatīšanas, transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūrā, kas ir būtiska pārtikas nodrošinājumam un pārtikas zudumu novēršanai.
Lēmumu pieņemšanas process, kurā nav interešu konfliktu un kuru vada atbildīgas iestādes ar pietiekamiem finanšu resursiem un zināšanām, veicina lēmumu pārredzamību un aizsargā iedzīvotāju tiesības.
ES iekšzemes ražošanas veicināšana un mēslošanas līdzekļu stratēģiskā autonomija palīdz samazināt atkarību no importa (jo īpaši no augu izcelsmes olbaltumvielu avotiem un barības). Tas dažādo piedāvājumu un veido stratēģiskos pārtikas krājumus.
ES ir globāli atbildīga par pārtikas ražošanu un tirdzniecību, kā arī par neaizsargāto valstu un iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku.