Ar galveno ES budžeta intervenci mēs panācām 4,2 miljardu Kovid-19 vakcīnu devu izplatīšanu, 3,7 miljardu individuālo aizsardzības līdzekļu un aptuveni 12 500 ventilatoru iegādi; ziemas pakete nodrošināja papildu 20 miljardus eiro, lai risinātu enerģētikas krīzi; izglītību vai apmācību 6.9 miljoniem eiropiešu; vairāk nekā 24 miljoniem cilvēku tika palielināta bērnu aprūpes un izglītības infrastruktūras kapacitāte, un 63 miljoni cilvēku visā ES tagad saņem uzlabotus veselības aprūpes pakalpojumus; tika atbalstīti vairāk nekā 5 miljoni uzņēmumu; un kopumā ES palielināja atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu par vairāk nekā 6000 MW, kas atbilst aptuveni 2400 vēja turbīnām.
Vairāk investīciju ar klimatu saistītos projektos, nodrošinot, ka vismaz 30 % (67 miljoni eiro) no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas paredzēts videi draudzīgākai pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, lai izveidotu ekonomiku, kas nerada oglekļa dioksīda emisiju, un Eiropu, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām, un 37 % (17 miljoni eiro) no Kohēzijas fonda (kas sniedz atbalstu dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES-27 vidējā rādītāja) tiek piešķirti šim mērķim, piemēram, projektiem, kas saistīti ar enerģētiku vai transportu, ja vien tie sniedz nepārprotamu labumu videi energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas izmantošanas, dzelzceļa transporta attīstības, intermodalitātes atbalsta vai sabiedriskā transporta stiprināšanas ziņā.
Mēs nodrošinājām elastīgumu ES budžeta izmantošanā, procedūru vienkāršošanu un birokrātijas samazināšanu, kas apgrūtina ES finansējuma pieteikšanās procesu.
Viens no galvenajiem S&D sasniegumiem bija tas, ka ES finansējums tagad jāveido un jāīsteno, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu. ES līdzekļi būs pieejami visiem projektiem tikai tad, ja tie veicinās dzimumu līdztiesību un ņems vērā gan sieviešu, gan vīriešu vajadzības un problēmas.
ES ieguldījumiem ir jāatbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes klimata nolīgumam. ES finansētie projekti nedrīkst kaitēt videi un bioloģiskajai daudzveidībai (tā sauktais "nenodarīt būtisku kaitējumu" princips).
Mēs nodrošinām, ka no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Kohēzijas fonda netiks piešķirts finansējums fosilajam kurināmajam.
Mēs ieguvām iespēju ieguldīt ES finansējumu sociālajos mājokļos mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem visā Eiropā; sniegt finansiālu atbalstu sabiedrisko vilcienu nozarei; palielināt izdevumus ilgtspējīgai pilsētu attīstībai katrā dalībvalstī no 6 % līdz vismaz 8 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (kas atbilst 450 miljoniem eiro), kā arī mērķtiecīgus ieguldījumus apdzīvotās vietās un lauku apvidos.
Visas jaunās investīciju programmas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Taisnīgas pārejas fonda būs jāsaista ar Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principu radīt kvalitatīvas darbavietas, kas nozīmē, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta tām teritorijām, kuras cieš no vislielākā darbavietu zuduma, kā arī sociālajām, ekonomiskajām un vides problēmām reģionālā līmenī, piemēram, ekonomikas dažādošanai un pārkvalificēšanai.
Mēs bijām Eiropas bērnu garantijas izveides priekšgalā, izveidojot īpašu fondu vismaz 20 miljardu eiro apmērā. Dalībvalstīm ar nabadzības un sociālās atstumtības risku, kuru rādītāji ir augstāki par Savienības 27 dalībvalstu vidējo rādītāju, ir pienākums ieguldīt vismaz 5 % no Eiropas Sociālā fonda+ Bērnu garantijā.
Mums ir jāizmanto ES budžets iedzīvotāju labā, īstenojot pasākumus cīņai pret enerģētisko nabadzību, veicinot atjaunojamo enerģijas avotu attīstību, ieguldot energoefektivitātē un samazinot enerģijas pieprasījumu.
Mums ir vajadzīgi finansēšanas risinājumi, lai digitālā, zaļā un sociālā pāreja kļūtu par realitāti, īstenojot projektus, kas rada jaunas kvalitatīvas darbavietas un uzlabo esošās darbavietas, nodrošina labāku pilsētu plānošanu, mājokļus un sabiedrisko transportu.
Mums ir jāizmanto atbilstoši instrumenti, piemēram, kohēzijas politika, lai risinātu tādas neatliekamas vajadzības kā rūpniecības modernizācija, cīņa pret depopulāciju un intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, iedzīvotāju darba un dzīves apstākļu uzlabošana visos dalībvalstu reģionos un koncentrēšanās uz vietējo un reģionālo pašvaldību lomas stiprināšanu.
Ar ES fondu palīdzību mums ir jāizglābj pēc iespējas vairāk bērnu no nabadzības un jānodrošina, lai viņiem būtu pieejama kvalitatīva bezmaksas veselības aprūpe, kvalitatīva bezmaksas izglītība, kvalitatīva bezmaksas bērnu aprūpe, pienācīgs mājoklis un atbilstošs uzturs. Mēs vēlamies, lai šim mērķim būtu pieejams 20 miljardu eiro liels budžets.
Mums ir jāsniedz atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem, kas cīnās Krievijas agresijas karā, piešķirot vairāk nekā 28 miljardus eiro no ES budžeta.
Lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir līdzekļi, kas atbilst tās mērķiem, mums ir jāizveido jaunu un taisnīgu ES budžeta pašu resursu sistēma, lai palielinātu ES budžeta apjomu un samazinātu dalībvalstu iemaksas. Starp šiem pašu resursiem mēs aicinām ieviest finanšu darījumu nodokli, nodokli superbagātām personām, paplašināt ES neplānotos nodokļus, attiecinot tos uz visām nozarēm, kas ir guvušas peļņu no globālajām krīzēm, un ES minimālo kapitāla pieauguma nodokli.