S&D palīdzēja nodrošināt spēcīgu solidaritātes mehānismu, tostarp minimālo pārvietošanas līmeni starp dalībvalstīm, kā arī finansēšanas un spēju veidošanas pasākumus, kurus pārraudzīs ES solidaritātes koordinators. Šis mehānisms palīdzēs dalībvalstīm, kuras saskaras ar atkārtotu ieceļotāju skaitu pēc meklēšanas un glābšanas operācijām vai izjūt migrācijas "spiedienu", ko rada ilgstoši liels ieceļotāju skaits. Mēs arī pastiprinājām noteikumus par ģimenes atkalapvienošanos patvēruma piešķiršanas procesā un pieņēmām taisnīgākus noteikumus, lai patvēruma meklētājus saistītu ar tām dalībvalstīm, kurās viņiem ir saikne ar izglītību.
S&D aktīvi cīnījās, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējiem joprojām tiek piemērota procedūra, kas balstīta uz individuālu viņu situācijas novērtējumu. Mēs centāmies panākt līdzsvarotāku regulējumu, kas aizsargā individuālās tiesības uz patvērumu, jo īpaši nodrošinot bezmaksas juridisko palīdzību visiem pieteikuma iesniedzējiem un sniedzot lielāku juridisko skaidrību par drošas trešās valsts jēdziena izmantošanu.
S&D nodrošināja obligātas identitātes, drošības, veselības un neaizsargātības pārbaudes visiem tiem, kas nelikumīgi ierodas pie ES ārējām robežām, tiem, kas ierodas pēc SAR operācijām, un tiem, kas lūdz patvērumu pie ārējām robežām. Mēs nodrošinājām, ka katrā dalībvalstī tiek izveidots uzraudzības mehānisms, lai pārraudzītu pamattiesību aizsardzību šī pārbaudes procesa laikā.
S&D ir uzlabojuši solidaritāti krīzes laikā, nodrošinot, ka atbildība par cilvēkiem, kas šādos apstākļos meklē patvērumu, ir sadalīta starp dalībvalstīm. Mēs arī izveidojām iespēju piešķirt paātrinātu starptautisko aizsardzību cilvēkiem, kam tā nepieciešama, tādējādi ļaujot dalībvalstīm piešķirt resursus tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi. Sekojot pozitīvajam piemēram par pagaidu aizsardzību, kas tika piešķirta ukraiņiem pēc Krievijas iebrukuma, mēs ES tiesību aktos saglabājām Pagaidu aizsardzības direktīvu (Komisija bija ierosinājusi to atcelt).
Pamattiesību hartas, jo īpaši tās 18. panta, kas pamatojas uz 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu, stingra aizsardzība. Mēs uzskatām, ka ir jāaizstāv, nevis jālauž mūsu saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Šā pilnvaru termiņa laikā mēs cīnījāmies par jaunu Patvēruma un migrācijas paktu, kas būtu balstīts uz individuālu patvēruma tiesību izvērtējumu, ar skaidriem noteikumiem gan patvēruma meklētājiem, gan dalībvalstīm, sistemātiski neizmantojot procedūras, kuru rezultātā liels skaits personu tiek aizturētas pie ārējām robežām.
Tas nozīmē, ka to personu pārvaldībai, kuras ierodas ES un meklē patvērumu, jābūt dalībvalstu kopīgai atbildībai, kas nav atstāta ne tām dalībvalstīm, kurās šīs personas ierodas pirmās, ne tām, kurās daudzas no tām vēlētos nokļūt, bet kas ir sadalīta starp dalībvalstīm saskaņā ar taisnīgiem un ilgtspējīgiem noteikumiem.
Dzīvības glābšana jūrā ir morāls, humāns un juridisks pienākums, kas pamatojas uz starptautiskajām tiesībām. Tādēļ ir vajadzīga aktīvāka un koordinētāka Savienības un tās dalībvalstu pieeja SAR operācijām, lai palēninātu to migrantu nāves gadījumu skaita pieaugumu, kuri mēģina šķērsot Vidusjūru.
Vispusīgāka un vienotāka pieeja legālajai migrācijai uz ES, cenšoties piedāvāt trešo valstu iedzīvotājiem iespēju legāli ierasties ES, lai strādātu. Tas ļautu ES risināt darbaspēka trūkuma problēmu, palīdzētu novērst neaizsargātu darba ņēmēju, kas bieži strādā nelegāli, ekspluatāciju un samazinātu nelegālās migrācijas apjomu (kuras rezultātā cilvēki bieži nonāk noziedzīgu kontrabandistu rokās, kuri peļņas gūšanas nolūkā apdraud cilvēku dzīvības).
Sadarbība ar trešām valstīm jābalsta uz vienlīdzīgas partnerības principu. Mums jāatsakās no politiskās atbildības nodošanas nestabilām un nedemokrātiskām valdībām, izmantojot neilgtspējīgus, neformālus nolīgumus. S&D atbalsta sadarbību ar trešām valstīm gan tirdzniecības, gan vīzu, gan drošības un ieguldījumu jomā, taču neatbalsta darījumus ar valdībām un vadītājiem, kuri neievēro tiesiskumu un cilvēktiesības.
Ilgtermiņa pieeja, saskaņā ar kuru ES dod lielāku impulsu risināt ģeopolitiskus jautājumus, kas ietekmē migrācijas pamatcēloņus, piemēram, karu, nabadzību, korupciju, badu un iespēju trūkumu. ES un tās dalībvalstīm ir jāiegulda līdzekļi, lai veidotu spējas, veicinātu ieguldījumus izglītībā, stiprinātu patvēruma pārvaldības sistēmas un nostiprinātu tiesiskās un tiesu sistēmas trešās valstīs.
visaptverošāka ES līmeņa reakcija integrācijas jomā, tostarp nodrošinot, ka ES līdzekļi tiek tieši piešķirti reģionālajām, pašvaldību un vietējām iestādēm, lai finansētu integrācijas projektus, jo tieši tur integrācija notiek realitātē.
Ārējo robežu aizsardzība, īstenojot reālistisku migrācijas pārvaldības politiku un atzīstot, ka sienu būvniecība neapturēs cilvēka izdzīvošanas instinktu.