Mēs uzņēmāmies vadošo lomu Eiropas Parlamenta deklarācijā par ārkārtas stāvokli klimata jomā 2019. gadā, kas tika pieņemta ar lielu balsu vairākumu Eiropas Parlamentā.
Mēs veiksmīgi cīnījāmies par vērienīgiem klimata mērķiem Eiropas Klimata likumā: ES līdz 2050. gadam būs jākļūst klimatneitrālai un līdz 2030. gadam jāsamazina 55 % siltumnīcefekta gāzu neto emisiju.
Lai atbalstītu neaizsargātākos iedzīvotājus ekoloģiskās pārejas procesā, mums izdevās panākt, ka Eiropas Parlaments atbalsta Sociālā klimata fonda izveidi, kurā ir iekļauti spēcīgi sociālā taisnīguma un solidaritātes mehānismi, lai mazinātu izmaksas visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem. Finansiālais atbalsts sniegs labumu neaizsargātām mājsaimniecībām (samazinot izolācijas izmaksas vai nodrošinot piekļuvi atjaunojamiem enerģijas avotiem mājās, piemēram, siltumsūkņiem vai saules paneļiem) un transporta lietotājiem, kuri pāriet uz bezizmešu transporta veidiem. Sociālajam klimata fondam laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam būtu jānodrošina līdz 65 miljardiem euro ES finansējuma.
Eiropas Parlamentā mēs panācām progresīvu vairākumu, lai stratēģijas "Fit for 55" galvenos pīlārus saskaņotu ar ES 2030. gada klimata mērķi samazināt emisijas par 55 %, iekļaujot īpašus noteikumus par taisnīgu pāreju. Šie galvenie pīlāri ietver emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS), Kopīgo centienu regulu (ESR), Zemes izmantošanas un mežsaimniecības regulu (LULUCF), CO2 emisiju standartu regulu vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem, alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas regulu, kā arī noteikumus par ēku energoefektivitāti, Energoefektivitātes un Atjaunojamo enerģijas avotu direktīvu.
Mēs panācām vērienīgu jaunu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas aptver aptuveni 50 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā. Mums izdevās nostiprināt principu "piesārņotājs maksā", ieviešot agrīnu bezmaksas CO2 kvotu pakāpenisku atcelšanu rūpniecībai (elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, energoietilpīgas rūpniecības nozares), kā arī paplašināt jaunās ETS darbības jomu, iekļaujot tajā arvien problemātiskākās jūras un aviācijas emisijas.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas rūpniecības nozarēm, kad tās dekarbonizējas, mēs noteicām cenu oglekļa dioksīda emisijām, kas rodas, ražojot ES ievestas oglekļa ietilpīgas preces, un veicinājām tīrāku rūpniecisko ražošanu valstīs ārpus ES. Tādējādi mēs palielinājām oglekļa emisiju robežkontroles mehānisma (KAM) regulas vērienīgumu, paplašinot tās darbības jomu, ieviešot centralizētāku pārvaldības modeli un nodrošinot līdzsvarotu, bet vērienīgu KAM pakāpenisku ieviešanu līdztekus bezmaksas ETS kvotu pakāpeniskai izņemšanai. Piesārņotāji maksās neatkarīgi no atrašanās vietas, pat ārpus Eiropas Savienības.
Regula par oglekļa emisiju robežkontroles mehānismu (CBAM) ir nozīmīgs instruments, lai noteiktu taisnīgu cenu oglekļa dioksīda emisijām, kas rodas, ražojot ES ievestas preces, kuras rada augstas oglekļa emisijas, un lai veicinātu tīrāku rūpniecisko ražošanu valstīs ārpus ES. S&D izdevās panākt, ka CBAM kļuva vērienīgāks un noturīgāks pret nākotni, paplašinot darbības jomu, nodrošinot centralizētāku pārvaldības modeli un nodrošinot, ka CBAM pakāpeniska ieviešana/ bezmaksas ETS kvotu pakāpeniska atcelšana notiks līdzsvarotā, bet vērienīgā veidā.
Mēs centāmies ierobežot fluorētu gāzu (F-gāzu) izmantošanu ES, jo tās rada ļoti lielu siltumnīcefekta gāzu potenciālu. Šīs gāzes ir līdz pat 25 000 reižu kaitīgākas par CO2, tāpēc to samazināšana ir ļoti svarīga, lai novērstu globālās sasilšanas pasliktināšanos un tās postošo ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Mēs veiksmīgi cīnījāmies par stabilu un kvalitatīvu alternatīvo degvielu infrastruktūras tīklu visā Eiropas Savienībā, ko mēs panācām ar Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu (AFIR), nosakot dalībvalstīm saistošus mērķus un padarot to mērķtiecīgu, kas ir būtisks elements transporta nozares saskaņošanā ar ES klimata mērķiem. Turklāt, pateicoties mūsu vadībai, ar FuelEU Maritime un RefuelEU Aviation regulām Eiropas Savienība veic būtiskus sākotnējos pasākumus, lai veicinātu alternatīvo degvielu izmantošanu jūrniecības un aviācijas nozarē. S&D centieni ir bijuši izšķiroši, lai nodrošinātu pieņemamu mērķu līmeni un uzlabotu Komisijas priekšlikumus.
Mēs esam neatlaidīgi strādājuši, lai stimulētu ilgtspējīgākus un energoefektīvākus transporta veidus, piemēram, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu. Mērķis ir vēl vairāk paātrināt Eiropas Savienības transporta sistēmas dekarbonizāciju. Jo īpaši mēs esam nodrošinājuši stingru apņemšanos Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārskatīšanā izveidot vairāk un labākus dzelzceļa un ūdensceļu transporta savienojumus un pakalpojumus. Tas ir būtiski, lai vairāk kravu un pasažieru pārvadājumu sistēmu varētu pāriet no autotransporta uz ūdens un dzelzceļa transportu.
Mēs vēlamies saskaņot ES tiesību aktus ar Parīzes nolīgumā noteikto mērķi ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5°C, lai izvairītos no dramatiskām klimata pārmaiņu sekām.
Mēs vēlamies pasargāt visas Eiropas sabiedrības un ekonomiku no klimata krīzes visbīstamākajām sekām. Ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, plūdi, sausums, mežu ugunsgrēki un karstuma viļņi, kļūst arvien biežāki un intensīvāki, vēl vairāk pasliktinot mūsu vidi, iznīcinot bioloģisko daudzveidību un apdraudot mūsu labklājību un būtiskas vajadzības, piemēram, pārtikas ražošanu. Tāpēc mums ir nepieciešams augstākais sasniedzamais klimata mērķis 2030. gadam, lai līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti. Tas ir labākais veids, kā pārvarēt lielāko draudu, ar ko saskaras cilvēce, un atbalstīt mūsu ekonomiku šā mērķa sasniegšanā.
Mēs vēlamies paātrināt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, izvirzot vērienīgus enerģētikas mērķus 2030. gadam un pārvēršot tos saistošos valsts mērķos. Līdztekus fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanai, kas ir galvenais globālās sasilšanas dzinējspēks, ir obligāti jāievieš ilgtspējīga enerģija.
Mēs cenšamies garantēt visu rūpniecības nozaru līdzdalību ES 2030. gada klimata mērķa sasniegšanā, pārskatot ES emisiju tirdzniecības sistēmu, kas nodrošina ekonomiskus stimulus dažādām ļoti piesārņojošām nozarēm samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Mēs vēlamies samazināt atkarību no piesārņojošiem enerģijas avotiem, dekarbonizējot mūsu energosistēmu, kā arī paaugstinot energoefektivitāti un pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā subsīdijām un citām videi kaitīgām subsīdijām. Pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamo enerģiju ne tikai labvēlīgi ietekmēs klimatu, bet arī cilvēku veselību, jo samazināsies gaisa piesārņojums pilsētās.
Mēs vēlamies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transportā, vienlaikus veicinot pieejamu un cenas ziņā pieņemamu mobilitāti. Šai iniciatīvai ir jānodrošina, lai iedzīvotājiem būtu ērta un pieejama piekļuve viediem un ilgtspējīgiem mobilitātes risinājumiem par pieņemamu cenu. Lai efektīvi dekarbonizētu pasažieru un preču pārvadāšanu, ir svarīgi izvirzīt stingrākus mērķus attiecībā uz bezemisiju tehnoloģijām un alternatīvām degvielām, kā arī atbilstošu infrastruktūru.
Mēs vēlamies, lai šajā pārejā neviens nepaliktu novārtā, galveno uzmanību pievēršot darba ņēmējiem un kvalitatīvu darbavietu radīšanai reģionos, kurus ietekmēs klimata pārmaiņu radītās ambīcijas. Mūsu mērķis ir risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, atbalstot neaizsargātas mājsaimniecības ar ēku renovācijas programmām. Mums ir jāatbalsta neaizsargātie transporta lietotāji pārejā uz bezoglekļa mobilitāti. Mums ir arī jāatbalsta lauksaimnieki, kurus klimata pārmaiņu ietekme ir skārusi vissmagāk, un jāpalīdz viņiem pāriet uz ilgtspējīgāku, klimatam draudzīgāku lauksaimniecības praksi.
Mēs vēlamies īstenot videi draudzīgas sociālās aizsardzības shēmas valsts līmenī ar ES atbalstu. Mērķis ir palielināt sociālo noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un sagatavot tās kopienas, kuras skārusi ekoloģiskā pāreja, mainīgajam darba tirgum.