Mūsu iekļaujošā digitālā Eiropa

Mums ir jānodrošina, lai digitālā revolūcija neatstātu novārtā strādājošos. Jaunajos nodarbinātības veidos, piemēram, platformas darbā, par prioritāti jāizvirza labāks darba un privātās dzīves līdzsvars, dzimumu darba samaksas atšķirību novēršana un drošas darba vides nodrošināšana. To var panākt, uzlabojot darba apstākļus, nosakot minimālo algu un veicinot spēcīgas kolektīvās sarunas, aktīvi iesaistot sociālos partnerus visā ES un ieviešot Eiropas sociālā nodrošinājuma numuru (ESSN).

Sociālais dempings ir nopietna problēma, kurai ir tālejošas sekas gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem. Ja uzņēmumi izmanto sociālo standartu atšķirības dažādās valstīs, lai iegūtu konkurences priekšrocības, tie rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas var izraisīt darba standartu un darba apstākļu pasliktināšanos. Tas ne tikai kaitē darba ņēmējiem, kuri tiek pakļauti standartiem neatbilstošiem apstākļiem, bet arī rada spiedienu uz uzņēmumiem, kuri vēlas uzturēt augstus standartus, bet kuriem ir grūti konkurēt ar uzņēmumiem, kas tos neievēro. Ir svarīgi veikt stingrus juridiskus un regulatīvus pasākumus, lai novērstu sociālo dempingu un izbeigtu "sacensību uz leju". Šādi rīkojoties, mēs varam nodrošināt taisnīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un to, ka uzņēmumi var konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos, vienlaikus saglabājot augstus sociālās atbildības standartus.

Mums jābūt modriem pret mākslīgo intelektu (AI). Eiropas Savienībai ir jārīkojas, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas mūsu vērtības un ka mākslīgais intelekts tiek izmantots atbildīgi un droši. Mums ir vajadzīgi skaidri un stingri noteikumi, lai garantētu taisnīgumu un pārredzamību mākslīgā intelekta izstrādē un izmantošanā.

Nevienam nevajadzētu upurēt savas pamattiesības tehnoloģiskā progresa dēļ. Tāpēc mums ir jāpieprasa, lai augsta riska AI tiktu rūpīgi izvērtēts, vai tas nav tendenciozs un diskriminējošs, un, ja tas rada risku mūsu tiesībām, tas ir jāaizliedz. Vienmēr ir jābūt cilvēciskajai pārraudzībai un pārredzamības prasībām, lai nodrošinātu, ka AI tiek izmantots ētiski un atbildīgi. Uz AI izmantošanu darbavietā jāattiecina stingri noteikumi, kas aizsargā darbinieku tiesības un cieņu un nekādā gadījumā nevar izraisīt darbinieku ekspluatāciju vai viņu darba rezultātu uzraudzību. Ikvienam darbiniekam, kuram mākslīgā intelekta izmantošanas rezultātā ir nodarīts kaitējums, ir jābūt tiesībām pieprasīt kompensāciju un saukt korporācijas pie atbildības.

Īsāk sakot, mums priekšroka jādod cilvēkiem, nevis peļņai, un jānodrošina, ka tehnoloģijas tiek izmantotas tā, lai tās nāktu par labu darba ņēmējiem un sabiedrībai kopumā.

Mūsdienu digitālajā laikmetā piekļuve kvalitatīvam interneta pieslēgumam būtu jāuzskata par pamattiesībām. Internets palīdz mums uzturēt saikni un piekļūt svarīgai informācijai. Tomēr ne visiem ir vienlīdzīga piekļuve internetam tādu faktoru dēļ kā dzīvesvieta, ienākumi un spējas. Tas rada digitālo plaisu, kas mums ir jānovērš.

Ļoti svarīga ir arī piekļuve digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Ikvienam vajadzētu būt iespējai izmantot internetu, lai piekļūtu valdības pakalpojumiem, piemēram, maksātu nodokļus vai pieteiktos pabalstiem, tomēr nevienu nedrīkst piespiest to darīt, jo īpaši gadījumos, kad vienlīdzīga piekļuve vēl nav nodrošināta. Kad ikvienam būs pieejami šie pakalpojumi, mēs varēsim izveidot taisnīgāku un vienlīdzīgāku sabiedrību.

Taču, ja mums ir piekļuve internetam, tas nenozīmē, ka mums jābūt pieslēgtiem visu laiku. Darba devējiem ir jāievēro mūsu tiesības atslēgties no darba ārpus noteiktā darba laika. Mūsu garīgajai un fiziskajai veselībai ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi.

Digitālās izglītības un apmācības veicināšanai un ieguldījumiem tajā ir izšķiroša nozīme, jo īpaši tāpēc, ka digitalizācija kļūst aizvien straujāka tādu notikumu kā COVID-19 pandēmija dēļ. Eiropas Prasmju gada (2023) kontekstā būtu jāpieņem progresīva digitālās lietpratības un kvalifikāciju programma, un iedzīvotājiem būtu jānodrošina bezmaksas piekļuve digitālajai izglītībai, lai uzlabotu digitālās prasmes un pārkvalificētos. Ir arī būtiski, lai jaunie mācību formāti atbilstu bērnu attīstības vajadzībām, bet digitālās izglītības mācību programmas veicinātu aktīvu pilsoniskumu, plašsaziņas līdzekļu kompetenci, mākslīgo intelektu un datu lietotprasmi. Mūžizglītībai vajadzētu būt mērķim Eiropas mēroga stratēģijā, kuras mērķis ir novērst digitālo kvalifikāciju plaisu.

Turklāt pētniecības programmu un tīklu paplašināšana var veicināt digitālo inovāciju, vienlaikus aizsargājot intelektuālo īpašumu, un izglītības un informētības veicināšana attiecībā uz dezinformāciju var radīt pārtikušu Eiropas digitālo publisko sfēru.

Ir pēdējais laiks novērst dzimumu atšķirības un nodrošināt, lai sievietes būtu labāk pārstāvētas visos līmeņos. Mums ir jāstrādā pie tā, lai izveidotu digitālo nozari, kas veicina dzimumu līdztiesību un atbalsta sieviešu iesaistīšanos digitālajā izglītībā, jo īpaši tādās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika.

Tāpat ir svarīgi, lai visiem dzimumiem būtu vienlīdzīga teikšana izstrādē, ieviešanā, novērtēšanā un debatēs par mākslīgā intelekta darbināmo tehnoloģiju ētiku un normām. Iesaistot šo tehnoloģiju izstrādē dažādus viedokļus, mēs varam nodrošināt, ka tās tiek izstrādātas un ieviestas taisnīgi, iekļaujoši un risina dažādu grupu unikālās vajadzības un problēmas.

Digitālā pasaule ir radījusi jaunas iespējas indivīdiem sazināties un dalīties ar idejām, taču tā ir arī ļāvusi izplatīties kaitīgam saturam un ļaunprātīgai uzvedībai. Ir ļoti svarīgi strādāt, lai radītu drošu un iekļaujošu tiešsaistes telpu visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu dzimuma. Tam ir nepieciešami stingri pasākumi, lai novērstu un risinātu ar dzimumu saistītu vardarbību tiešsaistē, tostarp informētības palielināšana, resursu un atbalsta sniegšana upuriem un vainīgo saukšana pie atbildības.

Šajā digitālajā laikmetā patērētāji ir pelnījuši būt aizsargāti un pilnvaroti. Mums ir jānodrošina, lai tiešsaistē iegādātie produkti nebūtu viltoti vai bojāti, apdraudot patērētāju veselību un drošību. Nodrošinot patērētājiem labāku kontroli pār viņu personas datiem un informējot viņus par manipulatīvām reklāmām, mēs varam izlīdzināt konkurences apstākļus un novērst digitālo neaizsargātību.

Ir arī ļoti svarīgi, lai patērētāju organizācijas varētu vērsties tiesā pret patērētāju tiesību pārkāpumiem, tādējādi nodrošinot, ka vara ir cilvēku, nevis tikai korporāciju rokās.

Digitālo tirgu likums (DMA) ir svarīgs tiesību akts, kura mērķis ir palielināt konkurenci un godīgumu digitālajā tirgū, regulējot lielo tehnoloģiju uzņēmumu darbību. Tomēr, lai gan DMA ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā, ar to vien var nepietikt, lai atrisinātu visas problēmas, ar kurām saskaras digitālā pasaule. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt pētīt un īstenot jaunu politiku un regulējumu, kas varētu risināt šīs problēmas un nodrošināt taisnīgāku digitālo vidi visiem.

Mums ir arī jāizpēta "slepkavnieciskās iegādes", kas mazajiem uzņēmumiem liedz konkurēt ar lielajām tiešsaistes platformām, un mums ir jāīsteno jauni noteikumi un sodi, lai spēcīgie tehnoloģiju uzņēmumi tos patiešām ievērotu. Vienkāršāk sakot, mums ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas digitālajā ekonomikā.

Nedrīkst ļaut digitālajiem gigantiem, tostarp Google, Apple, Facebook un Amazon, izmantot nodokļu likumus, koncentrējot savu peļņu dažās jurisdikcijās ar zemiem nodokļiem. Mums ir jārīkojas, lai nodrošinātu, ka šie tehnoloģiju giganti maksā savu taisnīgu daļu un veicina taisnīgākas un vienlīdzīgākas sabiedrības veidošanu. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ne tikai ietekmē valstu un ES budžetus, bet arī apdraud būtiskus sabiedriskos pakalpojumus un sociālo aizsardzību. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt ātru un efektīvu ESAO noteikumu par taisnīgāku peļņas sadali un nodokļu uzlikšanas tiesībām, kā arī globālās minimālās efektīvā nodokļa likmes 15 % apmērā ieviešanu.

Lai uzlabotu ES rūpniecības konkurētspēju, ES būtu jāpiešķir prioritāte ieguldījumiem galvenajās vērtību ķēdēs, piemēram, baterijās, mikroelektronikā, augstas veiktspējas skaitļošanas tehnikā, autonomajos transportlīdzekļos, viedajā veselības aprūpē, zema oglekļa satura rūpniecībā, ūdeņraža tehnoloģijās, rūpnieciskajā IoT un kiberdrošībā. Vienlaikus ES būtu arī jānovirza resursi ilgtspējīgas lauksaimniecības un zivsaimniecības modernizācijai un veicināšanai, kas ne tikai nodrošinās pārtikas nodrošinājumu, bet arī radīs nodarbinātības iespējas un uzlabos dzīves līmeni lauku un piekrastes reģionos, tādējādi padarot tos pievilcīgākus jauniešiem.

Elona Muska vadītā uzņēmuma X (agrāk pazīstama kā Twitter) pašreizējā ainava ir piemērs tam, kāpēc mēs nevaram atstāt masveida sociālo mediju platformas neregulētas. Fakts ir tāds, ka dezinformācijas un naida runas izplatīšanās aizvien vairāk ietekmē gan mūsu demokrātijas, gan mūsu pilsoņu labklājību. Mēs uzskatām, ka tam, kas ir nelikumīgs bezsaistē, vajadzētu būt nelikumīgam arī tiešsaistē. Lai gan sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas, iespējams, nespēj novērst visas un jebkādas nelikumīgas darbības vai naida runas, kas notiek to platformās, tām ir nepieciešami noteikumi un cilvēki, kas pienācīgi uzrauga šādus notikumus un novērš to izplatīšanos. Mērķis nav kontrolēt vārda brīvību un izskaust saturu, bet gan novērst naidīgu retoriku, kas var novest pie reālas vardarbības.

Šie noteikumi ir jāveicina arī ārpus Eiropas, tāpēc mēs vēlamies globālus pasākumus, kuru pamatā ir Digitālo pakalpojumu likums (DSA), lai aizsargātu mūsu demokrātijas no lielo tehnoloģiju varas. Pretējā gadījumā sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas turpinās izvairīties no atbildības par dezinformāciju un naidu savās platformās. Mēs arī aicinām pieņemt jaunus tiesību aktus, lai cīnītos pret atkarību izraisošiem tiešsaistes dizainiem, kas pasliktina garīgo veselību, jo īpaši jauniešiem.

S&D grupa ir bijusi izšķiroša attiecībā uz šādiem sasniegumiem un garantijām nesen pieņemtajos tiesību aktos:

• mobilo sakaru viesabonēšanas noteikumu pagarināšana vēl uz 10 gadiem.
• ieviestas tiesības atvienoties.
• juridiskās prezumpcijas par platformas darbinieku nodarbinātību ieviešana.
• patērētāju tiesību nostiprināšana tiešsaistē.
• prasība par satura ieteikumu algoritmu pārredzamību un izvēli.
• Aizliegt tumšos modeļus un visuzbāzīgākos mērķtiecīgas tiešsaistes reklāmas veidus.
• stingrāku noteikumu noteikšana lielajām tehnoloģijām, lai novērstu dominējošās pozīcijas tirgū ļaunprātīgu izmantošanu.
• ziņojumapmaiņas pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšana.
• ES Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem pievērsties darba ņēmējiem un neaizsargātām grupām.
• ES digitālo tiesību un principu deklarācijā pievērsties dzimumu līdztiesībai.

S&D grupa cītīgi strādā, lai nodrošinātu šādus rezultātus gan pašreizējā pilnvaru termiņā, gan turpmākajos gados:

• interneta piekļuves un datu suverenitātes, kas balstīta uz tīkla neitralitāti, kā vispārēju pamattiesību kodifikācija.
• plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzība un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšana tiešsaistē.
• Nodrošināt pārredzamu mākslīgā intelekta izmantošanu ES, pilnībā ievērojot pamattiesības un saskaņā ar demokrātiskām un ētiskām vērtībām.
• regulēt mākslīgā intelekta izmantošanu darbavietā.
• Izveidot vienotu tiesisko regulējumu tāldarbam.
• Nodrošināt lielāku sieviešu līdzdalību digitālajā izglītībā, apmācībā un darbā.
• palielināt digitālo pratību, jo īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, patērētājiem, kā līdzekli cīņai pret viņu ekspluatāciju.
• Nodrošināt stingrāku un saskaņotāku ES pieeju atvērtai un drošai kibertelpai.
• e-privātuma noteikumu atjaunināšana un nelikumīgas sakaru uzraudzības vai pārtveršanas aizliegums.
• bērnu drošības tiešsaistē aizsardzība, pilnvarošana un ievērošana.
• novērst kriptovalūtu ļaunprātīgu izmantošanu, proti, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
• Tiešsaistes tirdzniecības vietu padarīšana drošu un pilnībā atbildīgu par tiešsaistē pirkto produktu drošību.
• Godīgas konkurences nodrošināšana vienotajā tirgū un tā konkurētspējas nodrošināšana digitālajā nozarē.
• Nosakot principus godīgai un konkurētspējīgai ES datu ekonomikai, kurā tiek ievērotas sabiedrības intereses, līgumiskais līdzsvars un esošās tiesības.
• risināt sociālās un ekonomiskās problēmas, ko rada jaunās tehnoloģijas, virtuālā realitāte, piemēram, Metaverse, un jauni digitālo aktīvu veidi.