Mēs, sociālisti un demokrāti, esam pastāvīgi cīnījušies par spēcīgāku, aizsargātāku un iekļaujošāku digitālo vidi Eiropā. Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam panākuši ievērojamu progresu, lai nodrošinātu, ka eiropieši visā Eiropas Savienībā var vieglāk un drošāk pārvietoties, lietot un sazināties tiešsaistē. Daži no galvenajiem sasniegumiem ir Digitālo pakalpojumu akts (DSA), kas vēršas pret nelegāla satura izplatību tiešsaistē; Digitālā tirgus akts (DMA), kas veicina godīgu konkurenci un pārredzamību tiešsaistes reklāmā; un Mākslīgā intelekta akts (AI akts), kas nosaka pienākumus izstrādāt uz cilvēku orientētas mākslīgā intelekta sistēmas un nodrošina pārredzamību un atbildību par mākslīgā intelekta radīto saturu. Šie noteikumi ir izšķiroši pavērsiena punkti, kas labāk aizsargā eiropiešus un ļauj viņiem gūt labumu no tiešsaistes pakalpojumiem Eiropā.
Trampa administrācijas darbības sākums, Meta izpilddirektora Zuckerberga paziņojums janvārī par faktu pārbaudi un ASV viceprezidenta Vensa runa par dezinformāciju Minhenes drošības konferencē noteica izrāvienu ar Eiropas Savienību. Tiešie aicinājumi apturēt DSA piemērošanu ir pirmais pārbaudījums mūsu nesen pieņemtā Eiropas tehnoloģiju noteikumu kopuma uzticamībai. Kā mēs apgalvojām 21. janvāra plenārsēdes debatēs, Eiropa nevar piekāpties tehnoloģiju oligarhiem, kad uz spēles ir mūsu demokrātija un tiesiskums. Komisijai nevajadzētu baidīties izmantot visas tās rīcībā esošās pilnvaras, lai garantētu eiropiešu aizsardzību un mūsu vērtību ievērošanu.
DSA ir visprogresīvākais un vērienīgākais tiesību akts, kas sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām uzliek pienākumu moderēt to tiešsaistes saturu. Ļoti lielām tiešsaistes platformām (VLOP), piemēram, X, Facebook un TikTok, ir pienākums apzināt un analizēt sistēmiskos riskus, kas saistīti ar to pakalpojumu izmantošanu, un veikt attiecīgus mazināšanas pasākumus. VLOP ir jānodrošina savu algoritmu pārredzamība, pēc pieprasījuma sniedzot Komisijai piekļuvi, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu izpildi. Ja tie neievēro DSA prasības, tiem var tikt piemērots naudas sods līdz pat 6 % no to apgrozījuma visā pasaulē vai pat aizliegums, ja par to lemj valsts līmenī. VLOP ļaunprātīga izmantošana, izplatot dezinformāciju, kaitīgu vai nelikumīgu saturu vai veicot manipulatīvas vai ļaunprātīgas darbības, var apdraudēt mūsu Eiropas demokrātiju. DSA noteikumi ir aizsargs pret šiem draudiem.
Komisijai ir steidzami jāpabeidz izmeklēšana un jāveic nepieciešamie pasākumi, ko tā uzskata par piemērotiem. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu mūsu noteikumu izpildi, ir nepieciešams palielināt Komisijas darbinieku skaitu, kas atbild par DSA īstenošanu un pārkāpumu izmeklēšanu. Bērni un jaunieši ir īpaši neaizsargāti pret dezinformācijas, kaitīga satura, sociālo plašsaziņas līdzekļu tumšo modeļu negatīvo ietekmi, kā arī pret noziedzīgiem tīkliem, kas izmanto sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas, lai vervētu un izmantotu nepilngadīgos noziedzīgām darbībām vai pat terora aktiem. Mēs arī aicinām Komisiju kā pirmo soli paātrināt pamatnostādņu izstrādi par nepilngadīgo aizsardzību saskaņā ar Digitālo pakalpojumu likumu.
DMA var papildināt DSA, lai veicinātu godīgu konkurenci un pārredzamību digitālās reklāmas jomā. Papildus DSA 26. pantam par reklāmas pārredzamību ir pilnībā jāīsteno DMA, lai nodrošinātu, ka dominējošās platformas negodīgi nenostāda neizdevīgā stāvoklī tradicionālos plašsaziņas līdzekļus.
AI akts ir nozīmīgs solis uz priekšu mākslīgā intelekta radīta satura regulēšanā un Eiropas apņemšanās nodrošināt uzticamu un uz cilvēku orientētu mākslīgo intelektu, kas ir uzticams. Tā kā mākslīgā intelekta darbinātie rīki kļūst aizvien izplatītāki, ir svarīgi skaidri marķēt un apzīmēt ar ūdenszīmi sintētisko saturu, lai novērstu dezinformāciju. DSA un AI akts būtu pilnībā jāizmanto, lai nodrošinātu stingrus pārredzamības un informācijas atklāšanas pienākumus, dodot iedzīvotājiem iespēju atšķirt autentisku un mākslīgā intelekta radītu saturu strauji mainīgajā sociālajā un ģeopolitiskajā kontekstā. Visbeidzot, drīzumā piemērojamā Politiskās reklāmas regula ir vēl viens būtisks instruments manipulatīvas reklāmas prakses apkarošanai, demokrātijas noturības stiprināšanai un līdzsvara atjaunošanai digitālās reklāmas ekosistēmā.
Nesenie ģeopolitiskie notikumi liecina, ka ES atrodas krustcelēs. Lai gan mēs mudinām Eiropas Komisiju izmantot visu tās rīcībā esošo juridisko arsenālu un jo īpaši ātri pabeigt notiekošo izmeklēšanu attiecībā uz X, Meta un TikTok, piemērojot stingras un atbilstošas sankcijas DSA pārkāpumu gadījumā, mēs uzskatām, ka ES ir jāveic plašākas pārdomas, lai risinātu vairākas problēmas.
Tas cita starpā ietver stratēģiju, kā novērst sociālo plašsaziņas līdzekļu negatīvo ietekmi, jo īpaši uz lietotāju, jo īpaši nepilngadīgo, garīgo un fizisko veselību, uz mūsu Eiropas demokrātiju kopumā, vēlēšanu integritāti un saziņas konfidencialitāti. Turklāt mums ir vajadzīga labāka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme, lai palīdzētu cilvēkiem noteikt un piekļūt uzticamai, kvalitatīvai informācijai.
S&D grupa ierosina šādus papildu risinājumus, lai vēl vairāk aizsargātu eiropiešus:
- stiprināt personu aizsardzību tiešsaistē ar topošo Digitālā godīguma aktu: Mēs mudinām Komisiju ātri iesniegt gaidāmo Digitālā godīguma aktu, lai nodrošinātu papildu aizsardzību eiropiešiem pret maldinošu un atkarību izraisošu dizainu, tumšajiem modeļiem, personalizētu praksi, kas vērsta uz ievainojamām vietām, un vispārīgi pret digitālo asimetriju, ar ko personas saskaras tiešsaistes pasaulē. Tas, ka šo priekšlikumu var sagaidīt tikai 2026. gada beigās, mazina steidzamību, kas saistīta ar jauniešu garīgās veselības krīzi un citām sociālo plašsaziņas līdzekļu lietojumprogrammu radītajām problēmām.
- Izveidot demokrātisku Eiropas platformu uzticamām ziņām un informācijai: Šī platforma centralizētu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu un licencētu raidorganizāciju saturu visās dalībvalstīs. Izmantojot mākslīgā intelekta tulkošanas tehnoloģiju, platforma kalpotu kā kopīgs piekļuves punkts vienotai informācijas datubāzei visā Eiropā un ļautu visiem ES iedzīvotājiem atrast ziņas un citu saturu, ko savā valodā sagatavojuši valsts finansēti un licencēti plašsaziņas līdzekļi. Svarīgi ir veicināt piekļuvi redakcionālajiem plašsaziņas līdzekļiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos, jo jaunieši izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus kā galveno informācijas avotu. Mums būtu jāturpina attīstīt iepriekšējos izmēģinājuma projektus, piemēram, "Eiropas publiskās telpas veidošana", kuros tika pētīta sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem un ietekmīgiem cilvēkiem.
- Veicināt uz ES vērtībām balstītu alternatīvu: Dalībvalstis var aizliegt sociālo mediju platformas, kas pārkāpj mūsu tiesību aktus, kā tas tika demonstrēts Brazīlijā attiecībā uz X vai ASV attiecībā uz TikTok. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, mums, eiropiešiem, būtu jānodrošina saviem pilsoņiem alternatīvas, lai viņi varētu dalīties ar savām idejām drošās, objektīvās un cieņpilnās tiešsaistes platformās. To var panākt: (1) uzliekot par pienākumu platformām, kas pārkāpj mūsu tiesību aktus, pirms aizlieguma piemērošanas pārdot savu darbību Eiropā ES dalībniekiem (izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību), vai (2) veicinot Eiropas konkurentu parādīšanos un attīstību sociālo plašsaziņas līdzekļu tirgū, izmantojot apvienotu un drošu publisko digitālo infrastruktūru. ES ir talants un resursi, lai radītu šādus konkurentus.
- Izstrādāt federatīvu un drošu publisko digitālo infrastruktūru, kas balstīta uz Eiropas regulatīvajiem standartiem: Pamatojoties uz visaptverošu tiesisko regulējumu, kas atbilst Eiropas vērtībām, proti, integrētai privātuma aizsardzībai, pārredzamībai, pārskatatbildībai, paplašināmībai un konkurencei, mēs varam izveidot federatīvu un drošu digitālo infrastruktūru. Tas ļautu ES atgūt digitālo suverenitāti, veicināt konkurenci un nodrošināt eiropiešiem pārredzamu, sadarbspējīgu, atbildīgu un demokrātisku digitālo ekosistēmu. Lai to paveiktu, mums būtu nepieciešama skaidra un uz pierādījumiem balstīta stratēģisko tehnoloģiju definīcija un globālo atkarību novērtējums, kā arī iespējamo šķēršļu analīze Eiropas spēju attīstībai. Mēs aicinātu no ES budžeta izveidot Digitālās suverenitātes fondu, lai nodrošinātu nepieciešamās investīcijas Eiropas digitālās ekosistēmas izveidei. Papildus jauniem ieguldījumiem mēs varētu izmantot stimulus publiskajam iepirkumam kā līdzekli, lai stiprinātu ES ieguldījumus Eiropas digitālajā infrastruktūrā, piemēram, mākoņtehnoloģiju operatoru jomā.
- Nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālisma nākotni un izbeigt ekspluatējošus uzņēmējdarbības modeļus: Digitālās reklāmas tirgū dominē daži tehnoloģiju giganti (Google, Meta un Amazon), kas gūst 80-90 % no pasaules digitālās reklāmas ieņēmumiem. Šis dominējošais stāvoklis grauj plašsaziņas līdzekļu plurālismu un vājina tradicionālos plašsaziņas līdzekļus, kas nodrošina neatkarīgu un kvalitatīvu žurnālistiku. Tā kā lietotāji aizvien biežāk izmanto tiešsaistes platformas, nevis uzticamus ziņu avotus, preses plašsaziņas līdzekļiem ir grūti pelnīt no sava satura. Tajā pašā laikā šīs platformas izmanto lietotājus, veicot invazīvu profilēšanu, izmantojot personas un pat sensitīvus datus, lai veicinātu nepārskatāmus ieteikumu algoritmus. Šie algoritmi pastiprina dezinformāciju, naida runu, radikalizāciju un kaitīgu saturu, vienlaikus noturot lietotājus noslēgtos informācijas burbuļos. Tas apdraud plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un eiropiešu spēju piekļūt daudzveidīgām un uzticamām ziņām. ES rīcībā ir instrumenti, lai novērstu šo nelīdzsvarotību. Stingrai un ar pietiekamiem resursiem nodrošinātai VDAR un e-privātuma noteikumu izpildei ir jānovērš nelikumīga datu izmantošana un jānodrošina, ka platformas, kas pārkāpj Eiropas tiesību aktus, neiegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar tām platformām, kas ievēro lietotāju tiesības. Visbeidzot, ir jāaizliedz mērķtiecīga reklāma, un sensitīvie dati nekad nedrīkst tikt izmantoti komerciāliem mērķiem. Ieviešot šos noteikumus, mēs varam izlīdzināt konkurences apstākļus, novirzīt reklāmas ieņēmumus uzticamai žurnālistikai un pasargāt vēlētājus no manipulatīvas ietekmes.
- Mudiniet dalībvalstis ieguldīt līdzekļus plašsaziņas līdzekļu un informācijpratības iniciatīvās un piedāvājiet ES mēroga koordināciju: Kā uzsvērts Nīnisto ziņojumā par gatavību (2024), "lai nodrošinātu, ka krīzes laikā esam vienoti, mums ir arī jāstiprina iedzīvotāju spēja atpazīt autoritatīvus informācijas avotus krīzes situācijās un noraidīt dezinformāciju un ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanos (FIMI)". Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir būtiska prasme Eiropas iedzīvotājiem, jo dezinformācija un dezinformācija tiek plaši izplatīta dažādās platformās. Mums būtu jānodrošina, ka visā ES eiropiešiem tiek piedāvātas kvalitatīvas apmācības un informatīvas kampaņas par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi. Komisijai būtu jāizpēta dalībvalstis, kuras jau ir veiksmīgi īstenojušas šādas programmas savās izglītības sistēmās, un jārada iespēja dalīties ar paraugpraksi.
- Izveidot starppartiju koalīciju, lai iesniegtu konkrētus priekšlikumus: Eiropas uz noteikumiem balstītā pieeja sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem tiks pakļauta milzīgam ģeopolitiskam spiedienam. Šī koalīcija var kļūt par forumu, kurā proeiropeiski noskaņoti politikas veidotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un līdzīgi domājoši eksperti vai pat vietējie dalībnieki (pilsētas, sabiedriskie dienesti u. c.) varētu turpināt pārdomas un uzsākt konkrētas iniciatīvas, lai sekmētu ES politiku šajos jautājumos.
