Eiropas Savienībā pašlaik ir aktuāla mājokļu krīze, kas skar dažādu ienākumu grupu iedzīvotājus. Daudzi cilvēki ar zemiem un vidējiem ienākumiem cīnās ar pieejamības problēmām, pārmērīgām izmaksām, standartiem neatbilstošiem dzīves apstākļiem un bezpajumtniecības vai izlikšanas risku. Visvairāk cieš nabadzīgie strādājošie, vecāka gadagājuma cilvēki, vientuļo vecāku ģimenes, jaunieši, kā arī migranti un bēgļi.
Šī krīze ir dziļi sakņojas pieaugošajā sociālekonomiskajā nevienlīdzībā, plaša mēroga mājokļu un zemes finansializācijā, kā arī neilgtspējīgās mājokļu sistēmās, kurās peļņa ir svarīgāka par cilvēktiesībām.
Neatbilstoši mājokļa apstākļi negatīvi ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību, dzīves kvalitāti un cieņu, kā arī viņu piekļuvi nodarbinātībai un būtiskiem pakalpojumiem.
Mājokļu tirgus nepilnības apdraud sociālo Eiropu, palielina bezpajumtnieku skaitu un nabadzību un grauj uzticību demokrātijai.
Mums ir jāizstrādā politika, kas nodrošina pietiekamu mājokļu piedāvājumu, vienlaikus panākot līdzsvaru starp ekonomisko attīstību un mūsu kopienu labklājību. Mūsu mērķis? Pieejama un plaukstoša dzīves telpa visiem.
ES plānā, lai nodrošinātu pienācīgus un pieejamus mājokļus, jāiekļauj:
- Eiropas mājokļu tirgus regulējums
- valsts ieguldījumu palielināšana videi draudzīgos sociālajos mājokļos
- mājokļu cenu samazināšana
- cīņa pret bezpajumtniekiem
- pienācīgu mājokļu nodrošināšana bērniem
Mājokļi kā ES prioritāte
Mājokļi beidzot ir kļuvuši par Eiropas Parlamenta prioritāti. Mēs, S&D deputāti, lepojamies, ka esam ieguvuši pirmo komisāra amatu mājokļu jautājumos - Dan Jørgensen. Kopā ar Jørgensen atbalstu mums ir spēcīgāka balss, virzot mūsu Pieejamā mājokļa plānu.
Mēs centīsimies panākt apjomīgus ieguldījumus pieejamos, pienācīgos un ilgtspējīgos mājokļos, stingrus nosacījumus valsts un privāto ieguldījumu izmantošanai, valsts atbalsta noteikumu reformu, atbilstošu īstermiņa īres regulējumu, pieejamu īpašumtiesību nodrošināšanu, sociālos mājokļus neaizsargātām grupām un studentu mājokļus, bezpajumtniecības izskaušanu un elektroenerģijas cenu samazināšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Eiropas mājokļu tirgus regulēšana
Mājoklis ir sociāls labums un cilvēktiesības, nevis prece tirdzniecībai un spekulācijām.
Tomēr nekustamā īpašuma fondi euro zonā ir strauji pieauguši līdz 1 triljonam eiro, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2010. gadā reģistrētajiem 350 miljardiem eiro. Kā tas ir noticis? Atbilde meklējama īpašajās privātiem attīstītājiem un investoriem piešķirtajās privāto nekustamo īpašumu privilēģijās.
Šīs privilēģijas ietver atbrīvojumus no kapitāla pieauguma nodokļiem, nodokļu garantijas, samazinātus nodokļus par nomas ienākumiem un pat atvieglojumus saistībā ar mantošanu. Rezultāts? Tikai 2020. gadā vien institucionālie investori mājokļu iegādei ieguldīja 64 miljardus eiro.
Satraucoši ir tas, ka privātajiem attīstītājiem un investoriem tagad ir ievērojama ietekme uz mūsu mājokļu sistēmu. Viņi uz mājokli raugās kā uz spekulatīvu preci, atdalot to no tā būtiskās sociālās lomas.
Dažas valstu prakses ir saasinājušas situāciju. Tās ir piešķīrušas nodokļu atvieglojumus nekustamā īpašuma spekulantiem, ar nodokļu atvieglojumiem privileģējušas mājokļu īpašniekus, ieviesušas "zelta vīzas", lai piesaistītu ārvalstu investorus, un pat deregulējušas īres tirgu.
Mums jāatgūst mūsu mājokļi no spekulantu un investoru rokām. Padarīsim mājokli par pamattiesībām, kas pieejamas visiem, nevis par privilēģiju, ko bauda tikai daži izredzētie. Pievienojieties mūsu kustībai par taisnīgiem mājokļiem, kur ikviens cilvēks neatkarīgi no viņa finansiālajiem līdzekļiem var atrast vietu, ko saukt par mājām. Kopīgiem spēkiem mēs varam mainīt tendenci un nodrošināt visiem pieejamus un kvalitatīvus mājokļus.
Lūk, par ko mēs cīnāmies:
- ierobežot valsts vai sociālo mājokļu privatizāciju
- piemēroti īres noteikumi
- pilnīga pārredzamība attiecībā uz investīcijām mājokļos
- īpašumu īstermiņa tālākpārdošanas ierobežošana
- mājokļu tirgus "tūrisma" jeb "Airbnb efekta" ierobežošana.
Publisko investīciju palielināšana videi draudzīgos sociālajos mājokļos
ES ir jānodrošina pietiekami daudz kvalitatīvu un pieejamu sociālo mājokļu, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai.
Vismaz 30 % no visiem jaunajiem mājokļiem jābūt pieejamiem mājokļiem zemāku ienākumu grupām un vismaz 30 % pieejamu mājokļu - vidējo ienākumu grupām.
Ir pienācis laiks par prioritāti noteikt sociālos mājokļus kā būtisku ieguldījumu. Daudzās valstīs izdevumi sociālajiem mājokļiem atpaliek no citām valsts izdevumu jomām, taču pieprasījums pēc tiem nekad nav bijis lielāks. Cilvēki ar zemākiem ienākumiem izjūt spiedienu saistībā ar mājokļa izmaksām, un pieaugošās procentu likmes situāciju tikai pasliktina.
Turklāt mums ir jānodrošina videi nekaitīgi sociālie mājokļi. Tas nozīmē ne tikai ilgtspējības kritēriju izvirzīšanu par prioritāti, bet arī atpūtas vietu, sabiedrisko centru, parku un zaļo zonu pieejamības nodrošināšanu, jo īpaši mūsu visnelabvēlīgākajos rajonos.
Tāpēc arī ES fiskālo noteikumu reforma, par kuru patlaban notiek sarunas, ir ļoti svarīga. Šāda reforma ir ļoti svarīga, lai varētu īstenot vērienīgu publisko ieguldījumu programmu.
Šā paša iemesla dēļ Eiropas Komisijai būtu jāpārskata ES valsts noteikumi, paplašinot sociālo mājokļu mērķgrupu, lai patiešām nodrošinātu visiem pieejamus mājokļus. Konkrēti, Komisijai būtu attiecīgi jāpielāgo sociālo mājokļu mērķa grupas definīcija tiesību aktos par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP). ES būtu jāizmanto plašāks sociālā mājokļa jēdziens kā universālistisks modelis, kurā sociālais mājoklis ir paredzēts visiem iedzīvotājiem ar mērķi attīstīt sociāli jauktus rajonus.
Mājokļu cenu samazināšana
2022. gada sākumā euro zonas mājsaimniecības saskārās ar straujāko patēriņa cenu kāpumu pēdējo gadu desmitu laikā un pirmo procentu likmju paaugstināšanu vairāk nekā desmit gadu laikā. Šīs augstās hipotēku kredītu likmes izraisīja ievērojamu mājokļu cenu kāpumu ES, 2022. gada 1. ceturksnī tuvojoties 10% pieaugumam - līmenim, kāds nebija vērojams kopš 90. gadu sākuma.
Strauji augošās hipotēku likmes izstumj ģimenes no mājokļu tirgus, un, pieaugot procentu likmēm jauniem aizdevumiem, turpina pieaugt slogs esošajiem mājokļu īpašniekiem, īpaši vietās, kur ir mainīgas likmes hipotekārie aizdevumi.
Mājokļu izmaksas gadu no gada strauji pieaug, ievērojami pārsniedzot mūsu rīcībā esošos ienākumus. Daudziem eiropiešiem mājoklis ir lielākie izdevumi. Kas veicina šo cenu straujo kāpumu? Galvenais vaininieks ir spekulācijas ar nekustamo īpašumu, kas palielina mājokļu izmaksas līdz nepanesamam līmenim.
Vislielākais slogs gulstas uz tiem, kas atrodas ienākumu kāpņu pakāpiena lejasdaļā. No 2010. līdz 2024. gadam īres cenas pieauga par 25 %, bet mājokļu cenas strauji palielinājās par 52 %. Igaunijā un Ungārijā mājokļu cenas ir trīskāršojušās, bet Lietuvā, Latvijā, Čehijā, Austrijā, Portugālē, Luksemburgā un Bulgārijā tās ir vairāk nekā divkāršojušās.
Neefektīvs mājokļu tirgus veicina ienākumu un bagātības nevienlīdzību ES. Valsts iejaukšanās hipotekāro kredītu tirgū nav tikai laba ideja, tā ir neatliekama sociālā taisnīguma prasība. Tā ir atslēga uz taisnīgu labklājības sadali.
Ir pienācis laiks rīkoties:
- ES ir jāievieš pagaidu likmju griesti, lai ierobežotu hipotekāro kredītu procentu likmju straujo pieaugumu.
- Lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu, bankām un valdībām jārīkojas, lai aizsargātu visneaizsargātākos.
- Nacionālajās reformu programmās* (NRP) jāiekļauj valsts plāni par pieejamu mājokli.
* Valsts reformu programmas ir būtiska ES ekonomikas pārvaldības sastāvdaļa. Tās piedāvā strukturētu pieeju ekonomikas un fiskālās politikas veidošanai dalībvalstīs, izvirzot galvenos mērķus - stabilitāti, izaugsmi un darbavietu radīšanu. Šie plāni ir pamats saskaņotai rīcībai.
Cīņa pret bezpajumtniecību
2025. gadā vairāk nekā 1 000 000 eiropiešu būs bezpajumtnieki.
Bezpajumtniecība dziļi grauj cilvēka cieņu. Tā pārkāpj arī vairākas cilvēktiesības, tostarp tiesības uz mājokli, nediskrimināciju, veselību, piekļuvi tīram ūdenim un sanitārajiem apstākļiem, personisko drošību un brīvību no nežēlīgas, pazemojošas un necilvēcīgas izturēšanās.
Bezpajumtnieki un neoficiālos mājokļos dzīvojošie bieži saskaras ar kriminalizāciju, uzmākšanos un diskriminējošu attieksmi.
Lai apkarotu bezpajumtniecību:
- Visām ES valstīm ir jāpieņem programma "Housing First", lai apkarotu bezpajumtniecību.
- Jāpārtrauc bezpajumtnieku kriminalizācija.
- Aporofobija (negatīva attieksme un jūtas pret nabadzību un nabadzīgiem cilvēkiem) ir jāatzīst par naida noziegumu.
- Visā ES jāaizliedz diskriminācija bezpajumtnieku dēļ.
Nodrošināt bērniem piemērotas mājas
Mājsaimniecībām ar bērniem arvien biežāk draud nopietnas mājokļa problēmas. Daudzas ģimenes ar zemākiem ienākumiem ir spiestas dzīvot pārpildītos apstākļos, savukārt sociālo mājokļu ierobežotās pieejamības dēļ ir izveidojušies mokoši gari rindas.
Vairākās dalībvalstīs joprojām plaši izplatītas problēmas ir nepietiekama apkure un nepietiekama piekļuve drošam ūdenim un kanalizācijai. Šīs problēmas ne tikai ietekmē mūsu bērnu labklājību, bet arī viņu veselību, izaugsmi un izglītību. Ir būtiski saprast, ka pienācīgs mājoklis ir mūsu bērnu attīstību un mācības veicinošas vides pamats.
Mūsu galvenie vēstījumi:
- Nevienam bērnam nevajadzētu dzīvot aukstā un pārpildītā mājoklī.
- Bērnu tiesības uz atbilstošu mājokli ir jānodrošina, izmantojot valsts pasākumus.
- Eiropas Bērnu garantijas budžets ir jāpalielina vismaz par 20 miljardiem eiro.
Īpašā komiteja par mājokļu krīzi Eiropas Savienībā
Mājoklis ir sociāls labums un cilvēktiesības, nevis prece tirdzniecībai un spekulācijām. Tomēr mēs novērojam, ka mājokļu cenas visā Eiropā ir rekordaugstas, kas smagi skar jauniešus un vecākus cilvēkus, nabadzīgākos un vidusslāņa pārstāvjus, kamēr bagātie kļūst aizvien turīgāki, tirgojot cilvēktiesības peļņas gūšanai.
Līdz ar jaunās īpašās komitejas par mājokļu krīzi darbības uzsākšanu šis miljoniem eiropiešu ļoti svarīgais jautājums beidzot ir kļuvis par Eiropas Parlamenta prioritāti. S&D izvirzīja mājokļu jautājumu ES darba kārtības priekšplānā, vairāk nekā gadu aktīvi cīnoties par pienācīgiem, pieejamiem un ilgtspējīgiem mājokļiem. Mēs lepojamies, ka esam nodrošinājuši jaunu īpašu komiteju Eiropas Parlamentā un pirmo Eiropas komisāru mājokļu jautājumos. S&D ir gandarīti redzēt Danu Jērgensenu šajā amatā.
Lai īstenotu S&D grupas ierosināto Eiropas plānu par pieejamiem mājokļiem, ir svarīgi, lai galvenajās ES iestādēs tiktu pievērsta liela uzmanība mājokļiem.
Plašāku informāciju par šo īpašo komiteju, kā arī informāciju par tajā iesaistītajiem EP deputātiem skatīt šeit.
