Pētījums par īstermiņa izmitināšanas īri (STAR) ES

S&D pētījums par īstermiņa izmitināšanas īri ES - kopsavilkums

Konteksts un problēmas

Straujais īstermiņa izmitināšanas īres (ĪĪI) pieaugums, izmantojot tādas platformas kā Airbnb, Booking.com un citas, maina mājokļu tirgu un tūrismu visā ES.

2023. gadā 719 miljoni nakšņojumu tika rezervēti, izmantojot STAR - par 20,5 % vairāk nekā 2022. gadā -, un pieaugums turpināsies arī 2024. gada 3. ceturksnī. Lai gan STARs atbalsta tūrismu un vietējo uzņēmējdarbību, tās arī palielina īres maksas, samazina ilgtermiņa mājokļu skaitu un grauj kopienas. Florencē 20 % no centrālajiem dzīvokļiem atrodas Airbnb, un Madrides pilsētas centrā kopš 2005. gada ir zaudēti 15 000 iedzīvotāju. Pētījumi Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā saista Airbnb blīvumu ar nomas cenu pieaugumu. Komerciālie operatori šobrīd dominē tādās pilsētās kā Lisabona, Portu un Barselona, kur vairāk nekā 70 % piedāvājumu pārvalda vairāku īpašumu saimnieki. Atēnās (92,2 %) un Porto (80,5 %) lielākā daļa piedāvājumu ir veselas mājas, tādējādi izslēdzot tās no ilgtermiņa īres tirgus. Turpretī Barselonā un Londonā tiek piedāvāts vairāk privātu istabu (vairāk nekā 35 %), kas liecina par mazāku komerciālo piesātinājumu.

Nozīmīga ir arī sociālā ietekme. STAR bieži vien pārveido dzīvojamo rajonu par tūrisma zonām, tādējādi graujot sociālo kohēziju un paātrinot gentrifikāciju. Īpaši skartas ir tādas pilsētas kā Venēcija, Barselona, Atēnas un Portu, kur dominē visu mājokļu piedāvājumi un pieaug iedzīvotāju pārvietošana.

Joprojām aktuāla ir diskriminācija īres platformās, jo tiek ziņots, ka izīrētāji dod priekšroku noteiktām demogrāfiskajām grupām. Arī STAR mērogi ir ļoti atšķirīgi - Parīzē ir vairāk nekā 90 000 aktīvu sludinājumu, bet Amsterdamā - 10 000. Tas liecina par nevienmērīgo ietekmi ES pilsētās un nepieciešamību pēc saskaņota, bet vietējiem apstākļiem pielāgojama regulējuma.

Viena no galvenajām īstermiņa izmitināšanas īres (STAR) problēmām visā ES ir sadrumstalotais un nekonsekvents tiesiskais regulējums, ko nosaka dažādas direktīvas, piemēram, E-komercijas direktīva, Pakalpojumu direktīva un Digitālo pakalpojumu likums. Tas rada nenoteiktību vietējām iestādēm, kuras nav pārliecinātas par to, kādus noteikumus tās var piemērot un cik plašas ir to pilnvaras. Turklāt tas apgrūtina to spēju īstenot noteikumus un aizsargāt pieejamus mājokļus, vienlaikus kropļojot konkurenci viesmīlības nozarē. Neraugoties uz STAR skaita pieaugumu un bažām par to ietekmi, Eiropas Komisija ir izvairījusies no koordinētas ES mēroga rīcības, tā vietā atstājot regulējumu atsevišķu dalībvalstu ziņā.

Tiesību akta priekšlikums: galvenie secinājumi un jauninājumi

Savā 2016. gada paziņojumā "Eiropas programma sadarbībai balstītai ekonomikai[1]" ES Komisija norādīja, ka "sadarbībai balstīta ekonomika bieži vien rada problēmas saistībā ar spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanu, izpludinot iedibinātās robežas starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju, darbinieku un pašnodarbināto vai profesionālu un neprofesionālu pakalpojumu sniegšanu. Tas var radīt nenoteiktību attiecībā uz piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši, ja to papildina regulējuma sadrumstalotība, kas izriet no atšķirīgām regulējuma pieejām valsts vai vietējā līmenī".

Šā juridiskā uzdevuma mērķis ir sniegt līdzsvarotu un pragmatisku atbildi uz pieaugošajām problēmām, ko rada STAR darbība. Priekšlikums veicina regulējuma saskaņotību, patērētāju aizsardzību un sociālo taisnīgumu, vienlaikus saglabājot vietu inovācijai un vietējai pielāgošanai. Tā mērķis ir saskaņot tirgus brīvības ar būtiskiem sabiedrības interešu mērķiem, nodrošinot īstermiņa īres nozares ilgtspējīgu attīstību visā ES.

Šis pētījums tika veikts, lai izpētītu īstermiņa īres regulējuma juridisko pamatu ES līmenī, piedāvājot visaptverošu analīzi par nozares ietekmi uz mājokļiem, tūrismu un vietējo ekonomiku. Pētījumā ir apzināti vissvarīgākie STAR vides elementi, un tajā ir apzinātas galvenās problēmas un rīcības iespējas. Pētījumā iekļautā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir parādīt, ka ES intervencei ir skaidrs juridiskais pamats, piedāvājot dalībvalstīm saskaņotu sistēmu, vienlaikus ņemot vērā to atšķirīgo nacionālo kontekstu.

Tiesību akta pētījumā ierosināts ES mēroga juridiskais pamats STAR regulēšanai, pamatojoties uz LESD 114. pantu. Ar to ievieš minimālos noteikumus, kas vērsti uz uzņēmējiem, lai nodrošinātu samērīgu un konsekventu regulējumu STAR visā vienotajā tirgū, vienlaikus nodrošinot juridisko skaidrību un tiesisko noteiktību vietējām iestādēm. Dažviet priekšlikumā ir iekļauti dažādi varianti, lai parādītu, ka vienots tiesiskais regulējums var ietvert plašu dzīvotspējīgu īstenošanas iespēju klāstu.

Ierosinātajā direktīvā ir pilnībā atzīta īstermiņa īres kā Eiropas tūrisma ekosistēmas un sadarbības ekonomikas daļas vērtība. Ar šo priekšlikumu S&D nevis uzbrūk tādām platformām kā Airbnb vai Booking.com, bet gan koncentrējas uz saimnieku regulēšanu. Tās mērķis ir ieviest kārtību regulatīvajos mežonīgajos Rietumos, par kādiem ir kļuvis pakārtotais īres tirgus, kura reālā ietekme ir jūtama apkaimēs, mājokļos un pilsētās.

Galvenie elementi

A. Skaidra neprofesionālu un profesionālu saimnieku definīcija.

Ierosinātajā direktīvā ir noteikta atšķirība starp neprofesionāliem un profesionāliem izīrētājiem. Šī atšķirība ir balstīta uz to, cik dienu kalendārajā gadā tiek izīrēta dzīvojamā telpa un cik daudz dzīvojamo telpu nodrošina individuālais saimnieks. Priekšlikumā aplūkoti dažādi vienas un tās pašas idejas varianti, proti, maksimālais dienu skaits vienai vienībai kalendārajā gadā un iespēja direktīvā vai dalībvalstī noteikt minimālo nomas dienu skaitu.

Neprofesionālu un profesionālu izīrētāju definēšana ir būtiska, lai mazinātu juridisko neskaidrību īstermiņa īres nozarē. Bez šādām definīcijām nenoteiktība attiecībā uz piemērojamajiem noteikumiem, ko pastiprina sadrumstalotais valstu regulējums, apdraud gan izpildi, gan godīgu konkurenci.

B. Proporcionāli pasākumi pilsētās

Lai gan neprofesionāliem izīrētājiem vajadzētu būt iespējai izīrēt savus īpašumus ar ierobežotiem regulatīviem ierobežojumiem, dalībvalstis var noteikt tādus pasākumus kā nakts limiti, atļauju shēmas, kompensācija un zonējuma ierobežojumi teritorijās, kurās ir ievērojams spiediens uz mājokļiem, kurus tās uzskata par piemērotākajiem. Priekšlikumā izklāstīti vairāki šādu pasākumu varianti, kurus var piemērot tikai profesionāliem izmitinātājiem vai arī pēc dalībvalsts ieskatiem var attiecināt arī uz neprofesionāliem izmitinātājiem, kas piedāvā sekundārās vienības. Pilnīgs aizliegums ir pieļaujams tikai ārkārtas un labi dokumentētos apstākļos. Visos pasākumos jāievēro proporcionalitātes, subsidiaritātes un nediskriminācijas principi.

Šo pasākumu tieša iekļaušana priekšlikumā ir būtiska, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nostiprinātu vietējo iestāžu tiesības rīkoties sabiedrības interesēs. Eiropas Kopienu Tiesas judikatūra, jo īpaši spriedums Cali Apartments lietā, jau ir apstiprinājusi, ka atļauju shēmas un līdzīgi instrumenti var būt pamatoti, lai risinātu tādas steidzamas problēmas kā mājokļu trūkums. Atzīstot šādus instrumentus direktīvā, priekšlikums atbalsta subsidiaritāti un nodrošina, ka vietējās iestādes saglabā pilnvaras, nevis ierobežojumus īstermiņa īres ietekmes pārvaldībā.

C. Minimālie drošības, drošuma un kvalitātes standarti un pretdiskriminācijas pasākumi

Ar priekšlikumu tiek ieviestas obligātas drošības un higiēnas prasības, kas saskaņotas ar spēkā esošajām ES vadlīnijām un paraugpraksi, piemēram, ugunsdrošības pasākumi, strukturālie standarti, sanitārijas protokoli un apdrošināšanas segums, nodrošinot patērētāju aizsardzības pamatlīmeni visos STAR piedāvājumos. Lai cīnītos pret diskrimināciju digitālajās platformās, direktīva atļauj obligātu tūlītēju rezervāciju profesionāliem saimniekiem un veicina viesu anonimizācijas funkcijas, nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi naktsmītnēm.

D. Izpilde un vietējā autonomija

Ar priekšlikumu dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības izmantot elastīgus izpildes instrumentus, piemēram, pārbaudes, sodus un uz datiem balstītus uzraudzības mehānismus. Tas atbalsta vietējās iestādes, lai pielāgotu noteikumus saviem mājokļu tirgiem, vienlaikus veicinot konsekvenci un tiesisko noteiktību visā ES.