Mūsu pašreizējo Eiropas diplomātijas arhitektūru raksturo tās hibrīdā daba - tā ir mozaīka, ko veido uz laiku aizņemti darbinieki, kurus var atļauties galvenokārt lielās dalībvalstis, un Komisijas ierēdņi, kas ieguvuši izglītību 27 dažādās ārējās darbības kultūrās. Lai diplomātija kļūtu vienotāka un iegūtu autonomiju, tai ir jāpielāgojas pašreizējiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Pirmais solis šajā virzienā varētu būt mans priekšlikums par Eiropas Diplomātiskās akadēmijas izveidi.
Kā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) locekle es 2019. gadā sāku darbu, pievēršoties ES ārējās darbības horizontālajiem aspektiem. Mēs ļoti bieži esam spiesti saskarties ar vienu starptautisku krīzi pēc otras, negūstot iespēju apsvērt ES ārējās darbības instrumentus. Pārdomas par šiem instrumentiem liek mums nonākt pie skaidra secinājuma: lai kļūtu par globālu dalībnieku, mums ir jādara vairāk nekā tikai jācenšas uz to tiekties. Mūsu instrumenti, tostarp ES diplomātijas instrumenti, ir jāpilnveido.
Piemēram, ES delegācijās ir vērojama zināma ģeogrāfiska neobjektivitāte - Ibērijas pussalas pārstāvji Amerikā vai franči Āfrikā -, kas, neraugoties uz pieredzi, ko valstu diplomāti var sniegt ES delegācijām šajos reģionos, šķiet, neatspoguļo pilnvērtīgu Eiropas plānu. ES diplomātiskais aparāts - EĀDD - darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr ir pienācis laiks to pārvērtēt un pielāgot mainīgajai ģeopolitiskajai situācijai, kā arī pārskatīt tās hibrīda sastāvu, pārejot uz tādu formātu, kas ir neatkarīgs gan no valdībām, gan citām iestādēm. Mērķis ir Eiropas diplomātija, kas ir atlasīta un apmācīta jau no paša sākuma, nevis paļauties uz darbiniekiem, kas "aizņemti" uz ilgāku laiku. Lai gan ir priekšrocības, ka ES strādā dalībvalstu diplomāti, ir arī trūkumi, piemēram, viņu pagaidu raksturs, stimulu trūkums un kārdinājums uzturēt nacionālo darba kārtību.
Tieši šeit radās mans priekšlikums 2021. gada aprīlī īstenot izmēģinājuma projektu "Ceļā uz Eiropas Diplomātiskās akadēmijas izveidi". Tā mērķis bija EĀDD izpētīt un analizēt iespējas izveidot šādu akadēmiju, kurā ES varētu nodrošināt galveno apmācību un atlases procesu uzņemšanai EĀDD un ES delegācijās.
Sarežģītajā Eiropas Parlamenta tapsmē un ar skrupuloziem likumdošanas manevriem mans priekšlikums bija viens no nedaudzajiem, kas tika apstiprināts AFET komitejā. Šis lēmums un tam sekojošais Komisijas un EĀDD lieliskais novērtējums pēc dažiem grozījumiem pavēra ceļu tā īstenošanai. Pēdējais solis bija cīņa par tā iekļaušanu ES gada budžetā, izmantojot Parlamenta nostāju. Šādā veidā mēs piešķīrām projektam gandrīz 1 miljonu eiro, citādi nebūtu bijis iespējams neko darīt.
Kad bija izveidots pamats, EĀDD nekavējoties izsludināja divus publiskus konkursus: priekšizpētes un izmēģinājuma testa. Starp lielu interesi un kompetenci Eiropas Valsts administrācijas institūts (EIPA) sadarbībā ar EUI-STG un CEPS ieguva priekšizpētes konkursu, savukārt prestižā Eiropas Koledža uzņēmās atbildību par izmēģinājuma testa veikšanu.
Programmai attīstoties, Eiropas Koledžā no 2022. gada septembra līdz 2023. gada maijam kļuva skaidrs, ka notiek transformatīvs ceļojums. Vairāk nekā 45 topošie diplomāti, kuri nāca no dažādām vidēm, tostarp no kandidātvalstīm un ES iestādēm, izgāja stingru apmācību rezidentūrā. Tomēr ar to viss nebeidzās, jo es ierosināju pagarinājumu par vienu gadu pēc tāda paša procesa. Turklāt tiek gatavots vēl viens pētījums, kurā tiks aplūkotas topošās pastāvīgās akadēmijas "mērķa grupas". Analīzē uzmanība pievērsta arī tiem, kuri pašlaik nav dalībvalstu diplomāti, bet ir ieinteresēti kļūt par ES diplomātiem.
Pašlaik Padome apspriež lēmumu par pastāvīgās Diplomātiskās akadēmijas izveidi. Šī daudzsološā attīstība kopā ar nesen iesniegto priekšlikumu, ko es nesen izvirzīju, ir nozīmīgs solis uz priekšu nākamās diplomātu paaudzes izglītošanā. Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot pastāvīgu mācību un uzturēšanās programmu, kas īpaši pielāgota jaunākajiem diplomātiem no ES kandidātvalstīm. Risinot galveno problēmu, kas radās sākotnējā īstenošanas posmā, - loģistikas šķēršļus, ar kuriem saskaras kandidātvalstu diplomāti, - šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt lielāku integrāciju un sadarbību starp topošajiem diplomātiem visā Eiropā.
Tomēr, Eiropas Diplomātiskajai akadēmijai veidojoties, ir divi būtiski apsvērumi. Pirmkārt, ir svarīgi nodrošināt piekļuvi visiem Eiropas iedzīvotājiem, kas vēlas kļūt par ES diplomātiem, neatkarīgi no viņu pašreizējā diplomātiskā statusa vai piederības. Otrkārt, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) potenciāls tieši pieņemt darbā akadēmijas absolventus.
Neapšaubāmi, sākotnējā dažādu dalībvalstu attieksmē bija vērojama "nogaidīšanas un redzēšanas" pieeja, raugoties uz to caur potenciālās konkurences prizmu. Lielākas dalībvalstis rēķinājās ar lielu diplomātisko korpusu un resursiem, savukārt mazākas dalībvalstis šajā projektā saskatīja veidu, kā labāk risināt savas diplomātiskās problēmas. Tomēr projekta veiksmīga īstenošana un tā nenoliedzamā nepieciešamība, kas kļuva arvien skaidrāka, lika tam pakāpeniski iegūt plašu atbalstu dalībvalstu vidū.
Šādas diplomātiskas struktūras izveide ir būtisks solis ceļā uz ģeopolitisku un ietekmīgu Eiropu, kas ir ļoti svarīgi, ja vēlamies pārvarēt valstu ierobežojumus un sadarboties vienā līmenī ar mūsu partneriem un konkurentiem. Tikai pārejot no valstu esprits de corps uz kopēju diplomātisko kultūru - no Eiropas perspektīvas - mēs varēsim panākt patiesu ES diplomātiju, kas ietver kopējas ES vērtības un intereses.
Nacho Amor Sánchez, AFET komitejas loceklis un S&D koordinators cilvēktiesību jautājumos.
