Sociālās tiesības ir taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības pamats, jo tās nodrošina, ka pret ikvienu indivīdu izturas vienlīdzīgi, ka viņam tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas un viņš tiek aizsargāts pret diskrimināciju. Šīs tiesības aptver tādas svarīgas jomas kā izglītība, veselības aprūpe, mājokļi, nodarbinātība, sociālā drošība un kultūras pieejamība un dod cilvēkiem iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tās garantē piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, veselības aprūpei, drošam mājoklim, taisnīgai nodarbinātībai, sociālajam atbalstam un bagātinošai kultūras pieredzei. Veicinot sociālo kohēziju un mazinot nevienlīdzību, sociālās tiesības rada harmonisku un plaukstošu sabiedrību visiem.
Pienācīgi ienākumi un pienācīga minimālā alga visiem eiropiešiem.
Darbam ir jāmaksā. Katrs sestais eiropietis nenopelna pietiekami, lai savilktu galus ar galiem. Lai gan viņi strādā smagu 40 stundu darba nedēļu vai pat vairāk stundu, jo cenas strauji pieaug, daudzi eiropieši nevar baudīt pienācīgu dzīves līmeni. Runa ir par tiem pašiem cilvēkiem, kas uztur mūsu sabiedrību virs ūdens: lielveikalu kasieriem un plauktu kārtojējiem, pavāriem un viesmīļiem, kravas automašīnu vadītājiem un aprūpētājiem, laukstrādniekiem un bērnudārzu darbiniekiem. Šie cilvēki ir gan nepietiekami novērtēti, gan nepietiekami atalgoti.
Direktīva par pienācīgu minimālo algu beidzot izbeigs šo skandālu ar nabadzībā nonākušajiem darba ņēmējiem. Vienlaikus mēs stiprinām kolektīvās sarunas, kas ir labākais veids, kā garantēt pienācīgus darba apstākļus visā ES. Eiropas vecā kļūdainā recepte samazināt algas un lauzt nozaru koplīgumus kaitē cilvēkiem. Ir pienācis laiks pārmaiņām, un mēs esam vadībā, lai tās īstenotu: ir jāpalielina algas un jāpalielina darba ņēmēju spēja vienoties. Minimālajai algai jābūt kā pieklājības slieksnim. To noteikšana adekvātā līmenī ir lietderīga tikai tad, ja ņem vērā dzīves dārdzību. Taisnīgas minimālās algas dos labumu neskaitāmiem eiropiešiem, samazinot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un apkarojot nevienlīdzību.
Nodrošināt vienādu atalgojumu vīriešiem un sievietēm
Mūsdienās sievietes joprojām pelna vidēji par 14,1 % mazāk nekā vīrieši līdzīgos amatos. Patiess skandāls 21. gadsimtā.
Mēs atbalstām komisāres Helēnas Dalli centienus ieviest direktīvu par darba samaksas pārredzamību, kas ir būtisks pirmais solis, lai novērstu joprojām pārāk lielās atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā. Direktīva attieksies uz visiem darba devējiem gan privātajā, gan valsts sektorā un uz visiem darba ņēmējiem. Lielākajā daļā ES valstu nav tiesiskā regulējuma attiecībā uz atalgojuma pārredzamību. Ar jaunajiem ierosinātajiem atalgojuma pārredzamības pasākumiem būs iespējams konstatēt dzimumu aizspriedumus atalgojuma struktūrās vai neatbilstošu atalgojumu. Jaunie pasākumi ļaus darba ņēmējiem atklāt diskrimināciju atalgojuma jomā un pieprasīt savas tiesības. Tas dos labumu visiem darba ņēmējiem, ne tikai sievietēm.
Šī pandēmija ir nesamērīgi skārusi sievietes, jo īpaši tās, kuras strādā slikti apmaksātu un nedrošu darbu. Tāpēc mums tagad ir jāpastiprina centieni, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un atbalstītu sieviešu ekonomisko drošību. Taču tā ir tikai daļa no problēmas. Nākamajiem soļiem jābūt taisnīgas minimālās algas ieviešanai visā ES, direktīvas par vienlīdzīgām iespējām pārskatīšanai, vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm darbā veicināšanai un direktīvas par sievietēm valdēs pieņemšanai.
Aizstāvēt platformu darbinieku tiesības
Uber un citi uzņēmumi labprāt pārdod ideju par trešo ceļu starp klasiskajām nodarbinātības formām un pašnodarbinātību. Un patiešām, kurš gan nebūtu ieinteresēts darbā, kas sola ātru naudu, elastīgu darba laiku un iespēju būt pašam sev priekšnieks? Taču riskus nevar vienkārši novelt uz darba ņēmēju un sabiedrības pleciem, kamēr platformu uzņēmumi kļūst bagāti un neuzņemas nekādu atbildību.
Šodien, ja Uber šoferiem nav klientu, viņiem nākas maksāt par degvielu vai līzinga līgumu. Ja Deliveroo šoferi darba laikā cieš negadījumā ar velosipēdu, viņi paliek bez slimības pabalsta. Ja tiek uzmākti Helpling apkopēji, pie kā viņi vēršas? Un kas viņiem maksās pensiju, kad pienāks laiks? Tajā pašā laikā tradicionālie uzņēmumi, kas saviem darbiniekiem piedāvā pilnu sociālo aizsardzību un pienācīgu atalgojumu, saskaras ar negodīgu konkurenci no platformas uzņēmumu puses, kas samazina sociālās tiesības.
Lai nodrošinātu, ka tehnoloģiskais progress izpaužas kā sociālais progress visiem, mums ir jāpieņem tiesību akti, kas garantē, ka platformu darbiniekiem ir tādas pašas tiesības kā jebkuram citam darbiniekam un ka platformas uzņēmumiem ir piemērojami tādi paši noteikumi kā jebkuram citam uzņēmumam. Galvenais, lai to panāktu, ir apgriezt pierādīšanas pienākumu. Uzņēmumiem būtu jāuzliek par pienākumu pierādīt, ka tie patiešām sadarbojas ar neatkarīgiem, pašnodarbinātiem uzņēmējiem. Ja tie to nevar pierādīt, tad būtu jāpieņem, ka ar platformas uzņēmumu pastāv darba attiecības ar visiem no tā izrietošajiem darba devēja pienākumiem un darba ņēmēju tiesībām. Ir pienācis laiks garantēt darba ņēmēju tiesības digitālajā laikmetā.
Tas ir tik ērti: ar vienu pieskārienu savam viedtālrunim mēs varam pasūtīt ēdienu uz mājām vai braucienu uz jebkuru vietu. Taču šīs lietotnes veikli slēpj patieso stāstu par platformas darbiniekiem, kuriem pārāk bieži tiek atņemta taisnīga alga, liegta sociālā apdrošināšana un atteikts apmaksāts atvaļinājums un pienācīgi darba apstākļi. Lai gan digitalizācija apgriež mūsu pasauli kājām gaisā, mainot veidu, kā mēs strādājam, ražojam, patērējam, mīlam un dzīvojam, mums ir jānodrošina, ka par to nemaksā darba ņēmēji. Tāpēc mēs cīnāmies par to, lai platformu darbinieki tiktu uzskatīti par darba ņēmējiem ar visām piemērojamām tiesībām, ja vien platformu uzņēmumi nevar pierādīt, ka tie strādā ar īstiem pašnodarbinātajiem. Izmantojot šo "atspēkojamo prezumpciju" par darba attiecībām, mēs varam nodrošināt, ka platformu darbinieki saņem tiesības, kas viņiem pienākas, piemēram, minimālo algu, sociālo apdrošināšanu, veselības un drošības aizsardzību, slimības atvaļinājumu, kā arī tiesības organizēties un iesaistīties koplīgumu slēgšanas sarunās.
Eiropas sociālo tiesību pīlārs
S&D vienmēr ir centusies nodrošināt, lai ES pirmajā vietā būtu cilvēki, un mēs uzstājam, ka sociālajām tiesībām jāpiešķir tāds pats prioritārais statuss kā ekonomikas un vides mērķiem. Divus gadus pēc Porto sociālā samita, kurā mēs noteicām galvenās saistības un mērķus, S&D grupa nesen atgriezās Portugālē, lai turpinātu stiprināt mūsu cīņu par labklājīgu nākotni visiem eiropiešiem.
Gēteborgā 2017. gadā mūsu politiskā saime nāca klajā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Četrus gadus vēlāk Porto sociālajā samitā tika pieņemts rīcības plāns ar konkrētām saistībām un mērķiem. 2021. gada maijā mēs koncentrējāmies uz sociālā pīlāra stiprināšanu, kā arī uz Kovid-19 pandēmijas un kara Ukrainā sociālās ietekmes novēršanu.
Porto samitā tika definēti trīs galvenie sociālie mērķi līdz 2030. gadam: vismaz 78 % nodarbinātības līmenis ES, vismaz 60 % pieaugušo, kas katru gadu piedalās apmācības kursos, un sociālās atstumtības vai nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaita samazināšana par vismaz 15 miljoniem - tostarp pieciem miljoniem bērnu. Taču ar to joprojām nepietiek. Mēs aicinām izvirzīt vēl citus mērķus, piemēram, kvalitatīvu darbavietu radīšanu, vismaz 80 % darba koplīgumu pārklājumu līdz 2030. gadam, nulles nāves gadījumu darbā un bezpajumtniecības izskaušanu līdz 2030. gadam.
Mēs vēlamies Eiropu, kurā visi darba ņēmēji saņem pienācīgu atalgojumu, visas ģimenes var atļauties dzīvot un neviens bērns neaug nabadzībā. Eiropas nākotne būs sociāla, citādi vairs nebūs tādas Eiropas, kādu mēs to pazīstam un kādu mēs vēlamies. Lai to panāktu, mums ir jāpastiprina centieni, lai izpildītu savu solījumu nodrošināt pienācīgu dzīvi un pienācīgu darbu visiem eiropiešiem. Tas ir sociālā pīlāra mērķis.
Aizliegt neapmaksātas prakses.
Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās sekas rada milzīgus jaunus šķēršļus jauniešiem, kuri cenšas atrast kvalitatīvu darbu. Ekspluatācijas draudi ir ļoti reāli. Ir pienācis laiks nosaukt neapmaksātu praksi īstajā vārdā: tā ir darba ekspluatācijas forma un jauniešu tiesību pārkāpums. Tāpēc mēs rīkojam kampaņu, lai Eiropas darba tirgos tiktu aizliegtas neapmaksātas prakses un stažēšanās vietas. Mēs iestājamies par miljoniem Eiropas jauniešu tiesībām uz taisnīgu attieksmi darba vietā un viņu ekonomisko un sociālo apstākļu uzlabošanu. Jauniešu tiesības ir Eiropas Savienības darba kārtības prioritāte.
Jauniešu tiesību aizstāvība
Līdz 2030. gadam mēs varam samazināt jauniešu bezdarbu Eiropā vismaz par 50 %! Jauniešu garantija, ko sociālisti un demokrāti ieviesa pēc pēdējās ekonomiskās krīzes, ir palīdzējusi vairāk nekā 10 miljoniem jauniešu atrast darbu. Tas ir veiksmes stāsts, ar ko mēs lepojamies, un labs instruments, ko varam pielāgot jauniem izaicinājumiem. Tagad mums ir jāpastiprina centieni - ar investīcijām, lai radītu kvalitatīvas darbavietas un aizliegtu neapmaksātas prakses vietas, kas ekspluatē jauniešus un pārkāpj viņu tiesības. Ir pienācis laiks jauniešu tiesības izvirzīt ES darba kārtības prioritāšu augšgalā.
Nulles ar darbu saistītu nāves gadījumu
Lai gan azbests Eiropas Savienībā ir aizliegts kopš 2005. gada un daudzās dalībvalstīs pat pirms tam, daudzās ēkās, kas celtas pirms tam, joprojām ir azbests, un 80 % Eiropas Savienībā konstatēto ar darbu saistīto vēža gadījumu ir saistīti ar šo vielu.
Tiek lēsts, ka azbesta iedarbībai ir pakļauti no 4,1 līdz 7,3 miljoniem darbinieku. 97 % no šiem darba ņēmējiem strādā būvniecības nozarē, tostarp saistītajās profesijās, piemēram, jumta darbu veicēji, santehniķi, galdnieki un grīdas klājēji, un 2 % strādā atkritumu apsaimniekošanas nozarē.
S&D grupa ir stingri pārliecināta, ka nedrīkst zaudēt laiku un pielikt pūles, lai ierobežotu darba ņēmēju pakļaušanu šīs ārkārtīgi bīstamās vielas iedarbībai, kas ir galvenais ar darbu saistīto vēža saslimšanu cēlonis Eiropā. Ir pienācis laiks izpildīt mūsu apņemšanos īstenot vīziju, kas paredz, ka nebūs ar darbu saistītu nāves gadījumu.
Eiropas Komisija 2022. gada septembrī ierosināja pārskatīt 2009. gada direktīvu, kas izstrādāta, lai aizsargātu darba ņēmējus no azbesta izraisītiem riskiem. Tās priekšlikums neattaisnoja mūsu cerības. Mēs esam aicinājuši stingri pārskatīt azbesta tiesību aktus, lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzību pret ar darbu saistītu vēzi. Tam ir nepieciešami daudz stingrāki iedarbības ierobežojumi, kas noteikti 1000 šķiedru uz m3 , kā mēs mudinājām Parlamenta 2021. gada oktobrī pieņemtajā rezolūcijā. Komisijas ierosinātā robežvērtība, ko līdz šim ir akceptējušas ES dalībvalstis, ir desmit reižu augstāka, tātad viņu ambīcijas ir desmit reižu zemākas. Mēs nenogurstoši strādāsim, lai sasniegtu savu mērķi - nulle ar darbu saistītu nāves gadījumu Eiropā.
Pieejami mājokļi visiem eiropiešiem
80 miljoniem eiropiešu trūkst pieejamu mājokļu. Ar katru dienu pieaug to cilvēku skaits, kuri cīnās, lai samaksātu īres maksu vai enerģijas rēķinus par mājokļa apkuri. Arvien biežāk mājokļu krīze skar arī iedzīvotāju grupas ar vidējiem ienākumiem, kas ievērojami saasinājās Kovid-19 krīzes laikā. Mājoklis ir cilvēktiesības, un visiem eiropiešiem ir jābūt piekļuvei pienācīgam un pieejamam mājoklim.
Plaši izplatītā mājokļu krīze ir arī tirgus nepilnība. Mājokļi ir kļuvuši par spekulāciju objektu. Tajā pašā laikā "Airbnb efekts" paātrina īres cenu spirāli un gentrifikāciju līdz tādam līmenim, ka vietējie iedzīvotāji vairs nevar atrast un atļauties mājokli. Mums ir jānodrošina labi regulēts tirgus, kas spēj nodrošināt visiem pieejamus mājokļus. Mājokļu krīzes risināšana kļūs par mūsu sabiedrības solidaritātes un kohēzijas pārbaudījumu. Nepieļaut neviena atstumtību nozīmē, pirmkārt un galvenokārt, nodrošināt jumtu virs galvas ikvienam cilvēkam. Lai atrisinātu mājokļu krīzi, mēs aicinām izstrādāt integrētu ES stratēģiju, kas radītu labvēlīgu pamatu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm.
Mēs ierosinām vairākas progresīvas politikas jomas, piemēram, īres cenu kontroles pasākumus, sociālo izdevumu izslēgšanu no fiskālās politikas, noteikumus attiecībā uz viesmīlības pakalpojumiem, lai izvairītos no "tūristifikācijas", mājokļu izmaksu pārslodzes likmes pārskatīšanu, mājokļu ilgtspējības kritēriju iekļaušanu un atbalstu aprites ekonomikai. Valsts mājokļu politika būtu jāizslēdz no konkurences un valsts atbalsta noteikumiem. Mēs pieprasām, lai mājokļu pieejamība tiktu iekļauta Eiropas pusgadā un lai valstu reformu programmās tiktu iekļauti valstu plāni par pieejamiem mājokļiem. Ikviens ir pelnījis mājokli.
