ES budžets 2025. gadam ir par 6 % lielāks nekā šogad - 200 miljardi eiro, t.i., par 10 miljardiem eiro vairāk. Tas atbilst eiropiešu vajadzībām, vienlaikus spējot atmaksāt par Savienības ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas, nesamazinot galvenās programmas.
Ja jūs dzīvojat jebkurā ES dalībvalstī, šis raksts attiecas uz jums, jo tas attiecas uz aptuveni 200 miljardiem eiro, par kuriem man bija privilēģija jūsu, jūsu reģiona un jūsu dalībvalsts vārdā risināt sarunas saistībā ar ES budžetu 2025. gadam.
Tas ir bijis maratons, kas ilga līdz pat šim pavasarim.
Tas sākās ar to, ka Eiropas Komisija iesniedza gada budžeta priekšlikuma projektu. Kopš tā laika gan mēs Eiropas Parlamentā, gan dalībvalstis Padomē esam izstrādājuši savas nostājas. Padome ir ierosinājusi neto saistību samazinājumu 1,5 miljardu euro apmērā, tostarp programmas "Apvārsnis Eiropa" saistību samazinājumu par 400 miljoniem euro, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta digitalizācijas daļas (CEF-Digital) samazinājumu par 110 miljoniem euro, programmas InvestEU samazinājumu par 30,7 miljoniem euro, programmas Erasmus samazinājumu par 294,8 miljoniem euro un programmas "Pilsoņi, līdztiesība, tiesības un vērtības" (CERV) samazinājumu par 33,7 miljoniem euro. Tas viss noslēdzās pirms dažām dienām vēlu vakarā (vai agri no rīta, sarunas turpinājās līdz 4 rītā) notikušajā saskaņošanas sanāksmē, kurā es Eiropas Parlamenta vārdā vadīju sarunu grupu un panācām vienošanos ar dalībvalstīm ES Padomē. Ārkārtīgi sarežģītā politiskā kontekstā mēs panācām ievērojamu panākumu - ES budžets 2025. gadam būs par 6 % lielāks nekā pašreizējais gada budžets, kas nozīmē 10 miljardu eiro palielinājumu. Mēs saglabājām savas programmas un nodrošinājām, ka mūsu parāda atmaksa nekaitē Savienības programmām. Politiskā vienošanās tagad ir jāapstiprina plenārsēdē Strasbūrā nākamnedēļ.
Kāpēc ES gada budžetam ir nozīme?
Tāpēc, ka bez droša finansējuma katrai ES politikai visas saistības ir lemtas palikt tikai vēlmju līmenī. Visu laiku es un mana politiskā grupa - sociālisti un demokrāti - uzskatījām ES budžetu 2025. gadam par ieguldījumu instrumentu. Ne tikai pasākumos un infrastruktūrā, kas veicinās mūsu ekonomiku un ES konkurētspēju, jūsu labklājību un mūsu visu drošību, bet arī mūsu atveseļošanās no Kovid-19 pandēmijas finansēšanā. Izveidojot nākamās paaudzes ES (NGEU), ES pierādīja, ka mēs labāk un ātrāk reaģējam uz izaicinājumiem, ja 27 dalībvalstis rīkojas koordinēti, nevis atstāj valstu valdības vienas pašas risināt krīzes situācijas.
Esmu gandarīts, ka mūsu panāktajā politiskajā nolīgumā ir iekļauts risinājums, kā finansēt atmaksāšanas izmaksas, nesamazinot tādas būtiskas programmas kā Erasmus+ vai pētniecības un attīstības programmas, pretēji sākotnējai dalībvalstu idejai. Kopā ar sociālistiem un demokrātiem mēs uzstājām uz tā sauktā "EURI kaskādes mehānisma" izmantošanu, kas tika ieviests, pārskatot pašreizējo ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Šis "kaskādes mehānisms" ir paredzēts, lai pārvaldītu aizņemšanās izmaksu pieaugumu starptautiskajos tirgos, neietekmējot Savienības iniciatīvas un programmas, kas ir ārkārtīgi svarīgas mūsu pilsoņiem un uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot ES budžeta elastīgumu un spēju reaģēt.
200 miljardi eiro - vai tā ir liela summa?
Cilvēkiem, kas nestrādā ar budžeta jautājumiem, šis skaitlis patiešām šķiet milzīgs. Tomēr mums ir jāskata lietas no perspektīvas, un tādējādi mēs redzam, ka velns patiešām slēpjas detaļās. Vidēji katrs no pēdējo gadu budžetiem svārstās no 160 līdz 180 miljardiem eiro. Tas ir salīdzināms ar Dānijas valsts budžetu, kas apkalpo 5,6 miljonus iedzīvotāju. Kopējais ES iedzīvotāju skaits ir aptuveni 450 miljoni. Arī prioritāšu skaits, kas mums nākamgad jāfinansē ar 200 miljardiem eiro, ir iespaidīgs: pētniecība un inovācija, veselība, izglītība, jaunatne, lauksaimniecība, reģionālā attīstība, aizsardzība un drošība, migrācijas pārvaldība un atbalsts patvēruma jomā, palīdzība dabas katastrofu skartajām kopienām, Šengenas zonas pilnīga paplašināšana, iekļaujot Rumāniju un Bulgāriju, palīdzība mūsu kaimiņvalstīm ceļā uz ES.
ES budžets dabas katastrofu skarto reģionu glābšanai
Pēdējais sarunu posms sakrita ar postošajiem plūdiem Valensijā, kas vēlreiz apliecināja klimata pārmaiņu postošo ietekmi uz cilvēku dzīvību. Diemžēl tas nav nekāds jaunums. Mēs to redzējām Rumānijā un Centrāleiropā plūdu laikā, un mēs to redzam katru vasaru, kad ugunsgrēki plosās Dienvideiropā. 3 miljardi eiro būs pieejami, lai sniegtu atbalstu dabas katastrofu skartajiem reģioniem, un dalībvalstis varēs izmantot līdz 10 % no esošajiem kohēzijas politikas līdzekļiem šādu katastrofu novēršanai un seku likvidēšanai.
Runājot par numuriem....
Kopumā Eiropas Komisijas priekšlikums bija labs sākumpunkts. Mans mērķis bija to uzlabot un pielāgot jūsu vajadzībām. Tādējādi Komisijas priekšlikumam (tā sauktajam budžeta projektam un grozījumu vēstulei) es paspēju pievienot:
- 422 miljonus eiro vairāk izglītībai un jauniešiem (Erasmus+) (kopā 4,3 miljardi eiro);
- par 45 miljoniem eiro vairāk pētniecībai, inovācijai un veselībai (pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa" - veselības klasteris, Eiropas Inovācijas padome, Eiropas Pētniecības padome, Marijas Sklodovskas-Kirī pasākumi) (kopā 12,7 miljardi eiro papildus Eiropas Pētniecības padomes pasākumiem);
- par 30 miljoniem eiro vairāk lauksaimniecībai, jo īpaši jaunajiem lauksaimniekiem (kopā 39,9 miljardi eiro Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam);
- par 5 miljoniem eiro vairāk dabas, bioloģiskās daudzveidības un klimata pasākumiem (LIFE programma) (kopā 776 miljoni eiro);
- par 10 miljoniem eiro vairāk ES ārējo robežu pārvaldībai, jo īpaši Šengenas paplašināšanai ar Rumāniju un Bulgāriju (kopā 1,2 miljardi eiro), un par 2 miljoniem eiro vairāk patvēruma un migrācijas politikai (kopā 1,8 miljardi eiro);
- par 6 miljoniem eiro vairāk militārajai mobilitātei (kopā 252 miljoni eiro);
- par 50 miljardiem eiro vairāk humānajai palīdzībai globālo krīžu un ārkārtas klimata pārmaiņu dēļ (kopā 1,8 miljardi eiro).
Laikā, kad pieaug nenoteiktība un populisms, kas to veicina, eiropiešiem ir vajadzīgi taustāmi rezultāti, lai saglabātu uzticību, ka ES strādā viņu labā. Visas šīs garās sarunu stundas ir bijušas tā vērtas, un es esmu pārliecināts, ka vienošanās par ES budžetu 2025. gadam saņems galīgo zaļo gaismu Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā nākamnedēļ.
Victor Negrescu ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, Sociālistu un demokrātu grupas deputāts no Rumānijas un EP galvenais sarunu vedējs par ES budžetu 2025. gadam.
