Tā kā pašreizējais ilgtermiņa budžets tuvojas noslēgumam, Eiropas Parlaments izvirza prasības pēc vērienīgākas finanšu shēmas, lai risinātu pieaugošās problēmas.
Eiropas Savienībai, tāpat kā atsevišķām dalībvalstīm, ir jānodrošina nepieciešamie līdzekļi, lai izpildītu saviem pilsoņiem dotos solījumus. Bez pienācīga finansiālā atbalsta šīs saistības var kļūt tikai par vēlmēm. Tieši tāpēc ES darbojas ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) - Savienības ilgtermiņa budžetu. Par pašreizējo DFS, kas aptver laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam, 2020. gadā vienojās Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un dalībvalstis Padomē. Lai gan ir pagājuši tikai seši gadi, globālā situācija pasaulē ir krasi mainījusies, uzsverot steidzamo vajadzību pēc DFS ar pietiekamiem resursiem pēc 2027. gada. Tagad ir pienācis laiks diskusijām un sarunām.
Pirmais oficiālais solis šajā procesā notika šodien Strasbūrā, kur Eiropas Parlamenta plenārsēdē tika pieņemts ziņojums, kura līdzautors es biju Parlamenta Budžeta komitejā. Šajā ziņojumā ir izklāstītas galvenās prioritātes, kuras mēs vēlamies iekļaut tiesību akta priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2027. gada. Paredzams, ka Eiropas Komisija iesniegs šo svarīgo priekšlikumu vēlāk šovasar. Tā apstiprināšana ir atkarīga no Eiropas Parlamenta piekrišanas, kas sekos pēc sarunām ar dalībvalstīm Padomē, pamatojoties uz Komisijas sākotnējo dokumentu. Mērķis ir panākt vienošanos vēlākais līdz 2026. gada beigām. Tas, ka Parlaments šodien pieņēma šo ziņojumu, ir skaidrs vēstījums ne tikai Komisijai, bet arī dalībvalstīm par gaidāmajām Parlamenta nostājām gaidāmajās sarunās.
Bet kāpēc gan iestāties par vērienīgāku ilgtermiņa budžetu pēc 2027. gada salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu? Mūsu vērienīgākie mērķi izriet no pieaugošā problēmu skaita un mēroga, ar kurām saskaras mūsu pilsoņi, un šīs problēmas atsevišķas dalībvalstis nevar efektīvi risināt izolēti. Tās ietver kara atjaunošanos mūsu kontinentā, pašreizējo ārkārtas situāciju klimata jomā, kas izpaužas kā postoši mežu ugunsgrēki un postoši plūdi, plaši izplatīto nedrošības sajūtu apvienojumā ar daudzu eiropiešu ekonomisko un sociālo apstākļu pasliktināšanos, draudošos tirdzniecības karu draudus no trešām valstīm, kā arī konkurētspējas problēmas, kas skar mūsu rūpniecības nozares, un neatliekamo vajadzību pēc humānās palīdzības visā pasaulē, jo īpaši ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu iespējamo izstāšanos no starptautiskās skatuves un uz noteikumiem balstītas kārtības. Šie ir tikai daži no svarīgākajiem jautājumiem, kas prasa mūsu uzmanību un kuru risinājumi būs neiespējami bez ievērojama DFS finansējuma palielinājuma pēc 2027. gada.
Pašreizējās DFS periods - no 2021. līdz 2027. gadam - jau ir bijis pārbaudījums mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ko izraisīja COVID-19 pandēmijas izraisītās veselības un ekonomiskās sekas, strauji augošās enerģijas cenas, kā arī Krievijas nelikumīgais agresīvais karš un tā tā tālejošā ietekme uz mūsu drošību. Atšķirībā no 2020. gada, kad tikai retais varēja paredzēt šos notikumus, tagad mums ir skaidrāka izpratne par gaidāmajām problēmām. Mums ir fundamentāli jāpārdomā, kā mēs sadalām savus resursus, un jāpieņem stratēģiskāka pieeja izdevumiem.
Mēs mudinām dalībvalstis, Komisiju un visas pārējās politiskās ieinteresētās personas nākamās DFS centrā izvirzīt cilvēkus un viņu vēlmes. Tas ir vienīgais veids, kā sasniegt taustāmus un redzamus rezultātus, tādējādi pārliecinot iedzīvotājus, ka Eiropas projekts patiešām kalpo viņu interesēm.
Šajā garā mēs, Eiropas Parlamenta sociālisti un demokrāti, sūtām Komisijai un dalībvalstīm spēcīgu signālu: aptuveni 20 miljoniem bērnu Eiropas Savienībā draud nabadzība un sociālā atstumtība. Tā ir nepieņemama situācija, un mēs pieprasām, lai Eiropas Sociālajā fondā+ tiktu piešķirts īpašs budžets Eiropas bērnu garantiju sistēmas kā ES nabadzības apkarošanas stratēģijas galvenā pīlāra stiprināšanai.
Daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2027. gada būtu jāiekļauj divi īpaši instrumenti: viens, kas paredzēts solidaritātes nodrošināšanai dabas katastrofu gadījumā, un otrs, kas paredzēts vispārējai reaģēšanai krīzes situācijās. Kohēzijas politika ir un tai arī turpmāk jābūt ieguldījumu instrumentam, kura mērķis ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem un kopienām Eiropas Savienībā. Tādēļ mums ir jāaizsargā kohēzijas politika no izsmelšanas, ko izraisa pastāvīgi jaunas krīzes, un jāatturas no tās atkārtotas izmantošanas kā galējās iespējas, kad ES steidzami ir vajadzīgi līdzekļi ārkārtas situāciju risināšanai.
Turklāt kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt reģionālo un vietējo pašvaldību pārziņā, jo tās vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības.
ES nedrīkst atstāt novārtā savus lauksaimniekus. Šī nozare ir īpaši neaizsargāta pret inflācijas satricinājumiem, kas ievērojami mazina lauksaimnieku pirktspēju. Tāpēc mēs aicinām nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēt atbilstošu un paredzamu finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai.
Pievēršoties ES iekšējām problēmām, mums jāatzīst arī draudi, kas nāk no ārpuskopienas valstīm. Aizsardzībai un drošībai vajadzētu ieņemt nozīmīgu vietu nākamajā Savienības ilgtermiņa budžetā pēc 2027. gada. Tomēr tas nedrīkst radīt nepieciešamību samazināt vai novirzīt finansējumu no būtiskām sociālās politikas jomām. Risinājums šai šķietamajai dilemmai - drošība pretstatā sociālajai politikai - ir jaunas patiesu pašu resursu sistēmas izveide - pasākums, par kuru S&D grupa jau sen ir iestājusies.
Tas ne tikai nodrošinās ilgtspējīgu ES kopējā parāda atmaksu, bet arī garantēs Eiropas spēju efektīvi reaģēt uz krīzēm un risināt iedzīvotāju vajadzības. S&D grupa arī uzstāj, ka ir jābūt pieejamiem jauniem kopējiem aizņēmumiem, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībai ir pietiekami resursi, lai kopīgi reaģētu uz daudzajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies, tostarp aizsardzības jomā, un ka šoreiz Parlaments pilnībā īsteno savu lomu šajā procesā.
Visbeidzot, un tas ir ļoti svarīgi, tiesiskuma ievērošanai ir jābūt absolūtam priekšnoteikumam, lai piekļūtu Eiropas finansējumam gan no pašreizējā, gan nākamā ES ilgtermiņa budžeta.
Carla Tavares ir Eiropas Parlamenta deputāte no Portugāles, S&D grupas pārstāve, un EP Budžeta komitejā ir viena no sarunvedējām par nākamo ES daudzgadu budžetu pēc 2027. gada.
